TJG Online
Savienotās Valstis

Ko dara ASV Iekšlietu departamenta sekretārs?

Īsā atbilde

ASV Iekšlietu departamenta sekretārs ir valdības loceklis, kas atbild par federālajām zemēm, nacionālajiem parkiem, derīgo izrakteņu ieguvi valsts zemēs, ūdens resursiem un attiecībām ar pamatiedzīvotāju ciltīm. Neskatoties uz nosaukumu, ar policiju un iekšējo drošību viņam nav nekāda sakara.

Nosaukums latviešu valodā maldina, jo angļu vārds interior šajā gadījumā nozīmē nevis iekšlietas mūsu izpratnē, bet valsts iekšējo teritoriju un tās dabas resursus. Amerikas Savienotajās Valstīs policijas, robežsardzes un imigrācijas jautājumi ir sadalīti starp Tieslietu departamentu un Iekšējās drošības departamentu, savukārt Iekšlietu departaments ir tuvāks tam, ko Eiropā sauktu par vides, zemes un dabas resursu pārvaldību.

Departamenta pakļautībā ir vairākas plaši pazīstamas iestādes. Nacionālo parku dienests apsaimnieko nacionālos parkus un vēstures vietas, Zemes pārvaldības birojs pārvalda milzīgas federālās zemes platības rietumos, Zivju un savvaļas dzīvnieku dienests atbild par sugu aizsardzību, bet Ģeoloģijas dienests veic zinātniskus pētījumus un uztur karšu un seismisko datu sistēmas. Tur ietilpst arī iestāde, kas atbild par federālajām attiecībām ar atzītām pamatiedzīvotāju ciltīm.

Sekretāru izvirza prezidents, un amatā viņu apstiprina Senāts. Viņš ir kabineta loceklis un ietilpst prezidenta amata pēctecības rindā. Amats ir politiski jutīgs, jo tieši šis departaments izšķir, cik daudz federālo zemju tiek atvērts naftas, gāzes, ogļu un derīgo izrakteņu ieguvei un cik daudz tiek pakļauts stingrākam aizsardzības režīmam. Ar katru administrācijas maiņu šie lēmumi mēdz tikt pārskatīti pretējā virzienā.

Latvijā līdzvērtīga viena amata nav, jo funkcijas ir sadalītas. Dabas aizsardzība un aizsargājamās teritorijas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā, meža nozare ir Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta atbildībā, valsts mežus apsaimnieko valsts kapitālsabiedrība, bet ģeoloģijas un hidroloģijas datus uztur vides un meteoroloģijas centrs. Enerģētikas jautājumi Latvijā atrodas atsevišķā ministrijas atbildībā.

Latvijas Iekšlietu ministrija turpretī ir pavisam cita joma: tās pārziņā ir Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tāpēc tekstos, kur amerikāņu amatu tulko kā iekšlietu sekretāru, rodas nepatiesa nojauma, ka runa ir par drošības iestādēm. Precīzāk ir rakstīt Iekšlietu departamenta sekretārs un pievienot paskaidrojumu par atbildības jomu.

Vēl viena bieža tulkojuma kļūda ir vārds sekretārs pats par sevi. ASV departamentu vadītājus sauc par sekretāriem, bet pēc funkcijas tie ir ministri. Visbiežāk sajauc Valsts sekretāru, kurš ASV ir ārlietu ministrs, ar Latvijas valsts sekretāru, kurš ir ministrijas augstākā ierēdņa amats un politiskas lomas nepilda.

Kāpēc federālajām zemēm ASV ir tik liela nozīme

Rietumu štatos federālajai valdībai pieder ļoti liela daļa no teritorijas, atsevišķos štatos vairāk nekā puse. Tāpēc lēmumi par ganībām, mežiem, ūdeni un ieguves rūpniecību tieši skar vietējo ekonomiku, un konflikti starp štatu un federālo pārvaldi tur ir pastāvīga politikas sastāvdaļa.

Latvijā salīdzināmais jautājums ir valsts mežu apsaimniekošana un aizsargājamo teritoriju režīms. Arī pie mums strīds parasti ir par to pašu: kur beidzas saimnieciskā izmantošana un kur sākas aizsardzība.

Kur meklēt pirmavotus

Departamenta un tā iestāžu paziņojumi ir publiski un pieejami to tīmekļvietnēs, tostarp Nacionālo parku dienesta vietnē, kas ir noderīga arī ceļotājam. Lēmumu projektus un sabiedriskās apspriešanas ASV publicē federālajā reģistrā.

Latvijas puses informāciju par dabas aizsardzības un vides jautājumiem uztur attiecīgā ministrija un Dabas aizsardzības pārvalde, bet iekšlietu jomas informāciju Iekšlietu ministrija. Pārbaudot, kura iestāde par ko atbild, ir vieglāk saprast, kam adresēt iesniegumu.

Amata vēsture un kā to lasīt ziņās

Amata vēsture arī ir pamācoša. Departaments dibināts 19. gadsimta vidū, kad valsts galvenā problēma bija milzīgo rietumu teritoriju pārvaldība, zemes sadale ieceļotājiem un dabas resursu izmantošana. Laika gaitā tā uzdevumi mainījās no zemes izdalīšanas uz zemes aizsardzību, un tieši tāpēc departamenta pārziņā vienlaikus ir gan dabas aizsardzība, gan ieguves rūpniecības atļaujas. Šis iekšējais pretrunīgums ir viens no iemesliem, kāpēc amats bieži nonāk publiskās diskusijās.

Praktiski šī atšķirība ir svarīga ikvienam, kas lasa ziņas vai gatavo tulkojumu. Ja amerikāņu paziņojumā runa ir par jaunām urbšanas atļaujām federālajās zemēs vai par sugas iekļaušanu apdraudēto sarakstā, tas ir Iekšlietu departamenta jautājums. Ja runa ir par imigrāciju, robežu vai teroristu draudiem, tā jau ir cita departamenta atbildība, un abus jaukt nozīmē pārprast visu ziņu.

Avoti