Ko dara cietuma bibliotekārs?

Cietumu bibliotekāri dara visu iespējamo, lai sniegtu ieslodzītajiem tik daudz informācijas, cik viņiem ir atļauts cietumā vai cietumu sistēmā, kurā viņi darbojas. Ierobežotā civilā personāla, telpu un finansējuma dēļ neviens cietuma bibliotekārs nevar nodrošināt visus pakalpojumus, kas ir pieejami tipiskā bibliotēkā. Līdz ar to cietumu bibliotekāriem ir jāierobežo pieejamie pakalpojumi līdz tiem, kas apkalpos lielāko apmeklētāju skaitu vai visvairāk ietekmēs ieslodzīto. Lielākā daļa cietuma bibliotekāru ierobežo cietuma bibliotēkas pakalpojumus, nodrošinot populārus materiālus, piemēram, žurnālus un piekļuvi juridiskai informācijai.

Lai gan civilajās bibliotēkās var būt daudz ērtību, piemēram, populāri lasāmvielu centri, personīgās atpūtas zonas, atbilstošs personāls un pat mācību centri, cietumu bibliotēkas sniedz tikai pakalpojumus, kas atbilst drošības protokoliem un kuriem ir vislielākā ietekme uz lielāko ieslodzīto skaitu. Cietuma bibliotekāriem ir nepārtraukti jāšķiro materiāli, lai tie būtu piemēroti, pirms tie ir pieejami likumpārkāpējiem, un viņi var pavadīt daudz laika, meklējot vai pārtverot “pūķus” — ar roku rakstītas piezīmes, kas atstātas grāmatās, lai tās varētu atrast citiem ieslodzītajiem. Cietuma bibliotekāram ir jāsaprot konkrētā cietuma drošības noteikumi. Piemēram, minimālās drošības vidē var tikt atļauti personīgie atpūtas centri, kuros bibliotēkas apmeklētāji var nodrošināt privātumu un klusi lasīt, savukārt augstākas drošības vidēs šādas privilēģijas nekad nav atļautas.

Cietuma bibliotekārs ir arī apņēmies ievērot bibliotēku profesijas ētikas kodeksu, kas atbalsta brīvas piekļuves informācijai jēdzienu. Cietuma bibliotēka nedarbojas atsevišķi, bet gan kā bibliotēka kopējā cietuma vidē, un šīs attiecības starp cietumu un bibliotekāru var apstrīdēt šo brīvas piekļuves koncepciju. Cietuma bibliotekārs nodrošina piekļuvi dažāda līmeņa materiāliem, pamatojoties uz ieslodzīto iedzīvotāju demogrāfiskajiem datiem, ieslodzīto darbinieku pieejamību un ieslodzīto veidiem. Cietuma bibliotekāram ir nepieciešams personāls, lai pārvaldītu lielu bibliotēku, taču viņam ir arī jābūt pārliecinātam par savu drošību, strādājot kopā ar ieslodzītajiem darbiniekiem vai uzticības personām.

Lai gan cietuma bibliotekāram brīva piekļuve informācijai ir vissvarīgākā, drošība un drošība ir vissvarīgākais apsvērums. Cieto vāku grāmatas, kompaktdiski un publikācijas ar skavām ir aizliegtas cietumu bibliotēkās, jo tās var uzasināt, izmantot kā bruņuvestes vai veidot ieroci. Smaržu un smaržu paraugus dažos žurnālos ļoti augstu vērtē ieslodzītie vīrieši un sievietes, un tie ir jāizņem, lai tos neizmantotu kā valūtu nelegālu priekšmetu iegūšanai. Šīs “smaržas preces” var tikt izmantotas kā valūta jebkāda veida neatļautām darbībām, ko veic cietuma iedzīvotāji, tāpēc tās ir jāizņem.