Datu analītiķi veic dažādus uzdevumus, kas saistīti ar statistikas informācijas vākšanu, organizēšanu un interpretāciju. Precīzs darba raksturs dažādās profesijās ir nedaudz atšķirīgs, jo analītiķis, kas strādā slimnīcā, noteikti koncentrējas uz citām lietām, nekā tas, kurš strādā universālveikalā vai lielveikalu ķēdē. Tomēr jebkurā statusā cilvēki ar šo darbu meklē veidus, kā piešķirt skaitliskās vērtības dažādām biznesa funkcijām, un ir atbildīgi par efektivitātes, problēmu jomu un iespējamo uzlabojumu noteikšanu.
Informācijas apkopošana
Viena no vissvarīgākajām lietām, ko dara jebkurš datu analītiķis, ir dažādu informācijas kopu apkopošana, kārtošana un izpēte. Tas var izskatīties ļoti atšķirīgi dažādos iestatījumos, taču parasti tas ir saistīts ar fiksētas vērtības noteikšanu kādam procesam vai funkcijai, lai to varētu novērtēt un salīdzināt laika gaitā. Pārtikas veikals varētu vēlēties, lai analītiķis apkopotu visas stundas, ko konkrēti darbinieki strādā, kā arī peļņas normu noteiktām dienām, nedēļām vai pat stundām, piemēram; interneta uzņēmums varētu vēlēties redzēt precīzus skaitļus par to, no kurienes nāk klienti, cik daudz viņi tērē pirkumiem un vai tādi darījumi kā bezmaksas piegāde ietekmē kopējo peļņu.
Ir vairākas dažādas stratēģijas, ko cilvēki var izmantot datu apkopošanai, taču parasti ir trīs universāli mērķi. Dati ir jāregulē, jānormalizē un jākalibrē tā, lai tos varētu izņemt no konteksta, izmantot atsevišķi vai kopā ar citiem skaitļiem un saglabāt to integritāti. Analītiķi parasti izmanto datorsistēmas un sarežģītas aprēķinu lietojumprogrammas, lai noteiktu savus skaitļus, taču joprojām ir daudz intelektuālo zināšanu, kas tiek izmantotas, lai šīs sistēmas darbotos.
Ekstrapolācija un interpretācija
Kad informācija ir savākta, analītiķi parasti ir atbildīgi par dažu secinājumu izdarīšanu par to, ko tā nozīmē, kā arī par uzņēmumu vadītāju izglītošanu, kā to izmantot. Piemēram, aptuvenu skaitļu iegūšana par konkrētas brīvdienu sezonas pārdošanas skaitļiem ir zināmā mērā noderīga pati par sevi, taču parasti tā ir visvērtīgākā, ja to salīdzina ar iepriekšējo gadu vai citu sezonu skaitļiem. Šos profesionāļus var arī aicināt palīdzēt uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem saprast, ko nozīmē skaitļu atšķirības, aplūkojot katru gadu vai dažādās nodaļās. Viņiem parasti ir zināšanas, lai ne tikai piešķirtu lietām statistiskās vērtības, bet arī izskaidrotu, ko tās nozīmē.
Prognozes un konsultatīvie pienākumi
Dažos uzņēmumos analītiķiem ir pienākums sniegt padomus projektu vadītājiem un vadītājiem par to, kā noteiktus datu punktus laika gaitā var mainīt vai uzlabot. Viņi bieži vien vislabāk saprot, kāpēc skaitļi ir tādi, kādi tie ir, un tas var padarīt tos par labu resursu, domājot par izmaiņu veikšanu. Veselības klīnika, kas vēlas uzlabot pacientu gaidīšanas laiku, var lūgt analītiķim noteikt galvenos kavēšanās iemeslus, piemēram, tāpat kā reklāmas uzņēmums varētu meklēt statistikas atsauksmes par iepriekšējām kampaņām, lai izstrādātu un plānotu turpmākos saukļus.
Pētniecības un rakstīšanas uzdevumi
Padomdevēja pienākumi bieži vien iet roku rokā ar rakstīšanu un pētniecību. Lielākajai daļai analītiķu ir ērti sagatavot rakstiskus kopsavilkumus, kas pievienoti grafikiem un diagrammām, taču amatā bieži ir nepieciešami arī papildu rakstīšanas uzdevumi, piemēram, uzņēmuma memoranda, preses relīzes un oficiālu ziņojumu izstrāde. Analītiķi parasti sadarbojas arī ar datu bāzu programmētājiem un administratoriem, lai rakstītu sistēmas modifikācijas ieteikumus vai iekšējos instrukciju un mācību materiālus.
Sistēmas ekspertīze un problēmu novēršana
Lielāko daļu analītiķu darba veic, izmantojot datorus un digitalizētas statistikas programmatūras, kas nozīmē, ka profesionāļiem pašsaprotami ir nepieciešama noteikta tehniskā pieredze. Sistēmu darbības nodrošināšana ir pirmā un vissvarīgākā daļa, taču darbam parasti ir nepieciešama arī programmu traucējummeklēšana un sistēmas drošības pasākumi, kā arī spēja pielāgoties mainīgajām tehnoloģijām un uzturēt atjauninājumus aktuālus un noderīgus vairākās platformās.
Darba iestatījumu veidi
Gandrīz katrai nozarei, kuru var iedomāties, ir nepieciešama datu analīze, vismaz kādā līmenī. Tāpat arī pārdošanas, mārketinga un veselības aprūpes jomās šiem speciālistiem jebkurā laikā ir pieejams visvairāk darba vietu. Lielākā daļa speciālistu strādā komandās, lai pēc vajadzības risinātu konkrētus projektus vai problēmas. Liela daļa darba tiek veikta datorā, un lielu daļu no tā var paveikt mājās vai attālā birojā, lai gan dažreiz tas ir atkarīgs no apkopoto datu veida. Profesionāļi parasti var strādāt standarta stundas, lai gan svarīgiem projektiem vai draudošajiem termiņiem var būt un bieži vien ir vajadzīgas dažas virsstundas un nedēļas nogales darbs.
Nepieciešamā apmācība
Šāda veida darbam gandrīz vienmēr ir nepieciešama universitātes izglītība. Lielākā daļa darba devēju pieprasa, lai datu analītiķi būtu vismaz bakalaura grāds, vēlams statistikā, datorzinātnēs vai uzņēmējdarbības vadībā, lai gan ir gadījumi, kad var būt pieņemami citi kursa darbi, ja kandidāts var arī pierādīt ievērojamu pieredzi, strādājot saistītā jomā. Daudzi no vislabāk apmaksātajiem un veiksmīgākajiem analītiķiem ir ieguvuši maģistra grādu vai doktora grādu, kas viņiem sniedz vairāk zināšanu un parasti arī garantē augstāku atalgojumu.