Ko dara frizētavas īpašnieks?

Pirmais solis ir juridiskās formas izvēle. Latvijā salonu var vadīt kā saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību; no izvēles ir atkarīgs nodokļu režīms, atbildības apjoms un grāmatvedības prasības. Darbība jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, jāizvēlas nodokļu maksāšanas kārtība un jānodrošina darījumu apliecinošu dokumentu izsniegšana klientiem, parasti izmantojot kases aparātu vai citu normatīvajos aktos atļautu risinājumu. Ja apgrozījums pārsniedz PVN likumā noteikto slieksni, papildus jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā.

Otrais slānis ir telpas un higiēna. Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai ir noteiktas obligātās prasības: piemērotas telpas ar ūdensvadu un kanalizāciju, instrumentu tīrīšana un dezinfekcija, atsevišķa vieta netīrai veļai, atkritumu apsaimniekošana un darbinieku veselības prasības. Šo jomu Latvijā uzrauga Veselības inspekcija, kas var veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma, tāpēc pirms atvēršanas ir vērts tieši tai noskaidrot, kas jāsakārto un vai par darbības uzsākšanu jāpaziņo. Ja salonā tiek sniegti pakalpojumi, kas saistīti ar ādas caurduršanu, prasības ir vēl stingrākas.

Trešais slānis ir cilvēki un nauda. Īpašniekam jāizlemj, vai meistari strādās uz darba līguma pamata, vai arī katrs būs patstāvīgs pakalpojuma sniedzējs, kas nomā darba vietu. Abiem modeļiem ir atšķirīgas nodokļu un darba tiesību sekas, un fiktīvas pašnodarbinātības gadījumā iespējamas pārbaudes un nodokļu uzrēķins. Jārēķinās ar darba aizsardzības pienākumiem, tostarp darba vides riska novērtējumu un obligātajām veselības pārbaudēm, ko uzrauga Valsts darba inspekcija, kā arī ar klientu datu apstrādes prasībām, ja tiek uzturēta pierakstu sistēma.

Rentabilitāti nosaka pavisam vienkārša aritmētika, kas jāizrēķina pirms nomas līguma parakstīšanas. Saskaitiet fiksētās mēneša izmaksas: īri, komunālos maksājumus, algas ar darbaspēka nodokļiem, grāmatvedību, pierakstu programmu, apdrošināšanu un mārketingu. Izdaliet šo summu ar vidējo peļņu no viena klienta pēc materiālu izmaksu atskaitīšanas, un iegūsiet, cik klientu mēnesī vajag tikai izmaksu segšanai. Pēc tam pārbaudiet, vai tik daudz klientu vispār var apkalpot pieejamajās darba vietās un darba stundās. Tieši šis aprēķins visbiežāk parāda, ka telpa ir par dārgu vai cena par zemu.

Šo lomu bieži jauc ar frizieri administratora pienākumos vai salona vadītāju algotā amatā. Atšķirība ir atbildībā: īpašnieks uzņemas finanšu risku un atbild par īri, algām un nodokļiem arī tad, ja mēnesis bijis neveiksmīgs. Tipiska diena var sākties ar materiālu pasūtīšanu un grafika saskaņošanu, turpināties ar klientu apkalpošanu un beigties ar kases atskaitēm un sociālo tīklu ierakstu sagatavošanu. Praksē tieši mārketings un pastāvīgo klientu noturēšana izšķir, vai salons ir rentabls.