Ko dara ģenerāldirektors?

Ģenerālkontrolieris ir valdības pārskatatbildības biroja (GAO) vadītājs Amerikas Savienotajās Valstīs. GAO bieži tiek saukta par federālās valdības sargsuni, jo tā ir atbildīga par līdzekļu izlietojuma uzraudzību un par to, lai valdība būtu publiski atbildīga par savām finanšu darbībām. Līdzīgi amati ir atrodami citās valdībās, kas izmanto aģentūras, kas līdzīgas GAO, lai pārraudzītu valdības darbības pārskatatbildības un pārredzamības interesēs.

GAO pastāv kopš 1921. gada, kad likumdevējs noteica, ka šāda aģentūra ir nepieciešama, lai valdība varētu darboties efektīvi un produktīvi. Saskaņā ar likumu ģenerālkontrolieri ieceļ Amerikas Savienoto Valstu prezidents uz 15 gadiem. Ja ģenerālkontrolei ir jāatbrīvo birojs, viņa vai viņa ieceļ kontroliera pienākumu izpildītāju, kas iejaucas, lai GAO nepaliktu bez vadītāja.

Viens no ģenerālkontroliera pienākumiem ir liecināt likumdevējam par jautājumiem, kas attiecas uz valdības izdevumiem. Likumdevējs var pieprasīt, lai kontrolieris piedalās uzklausīšanā, vai arī kontrolieris var norādīt, ka viņam vai viņai ir ziņojums, kas jāiesniedz Kongresam. Turklāt ģenerālkontrolieris sniedz rakstiskas valdības izdevumu revīzijas, kas tiek iesniegtas prezidentam, Kongresam un citiem galvenajiem valdības locekļiem.

Valdības pārskatatbildības birojs veic plašu uzskaiti, un tam ir revīzijas pilnvaras, kas ļauj izmeklēt, ja tas uzskata, ka konkrētas finanšu operācijas ir neefektīvas vai aizdomīgas. GAO var atteikties parakstīt ziņojumus, kas, viņaprāt, ir nepilnīgi vai neprecīzi. Ģenerālkontroliera un GAO apstiprinājuma trūkums var norādīt uz to, ka ir pamats uzskatīt, ka aģentūra, darbība vai dokuments nav tik pārskatāms un precīzs, kā vajadzētu.

Lai kļūtu par ģenerālkontrolieri, kādam ir jābūt arī politiski uzticamam, kā arī ļoti pieredzējušam. Daudziem ir grāds grāmatvedībā, ekonomikā un saistītās jomās, kā arī daudzu gadu pieredzei, strādājot Valsts atbildības birojā dažādos amatos. Tā kā ģenerālkontrolei tiek uzticēta ļoti sensitīva informācija, viņa arī nedrīkst radīt drošības risku vai būt interešu konfliktā. Kad jāieceļ jauns ģenerālkontrolieris, tiekas Kongresa komiteja, lai izstrādātu kandidātu sarakstu, kas tiek nosūtīts prezidentam, un prezidents atgriežas ar tās personas vārdu, kura, viņaprāt, būtu jāieceļ amatā.