Ko dara ģenerālsekretārs?

Ģenerālsekretārs, kas pazīstams arī kā pirmais sekretārs vai pat ģenerālsekretārs, parasti ir tādas organizācijas kā arodbiedrības, asociācijas vai baznīcas vadītājs vai operāciju vadītājs. Viņa pienākumi ļoti atšķiras no vidējā sekretāra attēla, jo viņš parasti ir atbildīgs par augstāka līmeņa sanāksmju vadīšanu vai apmeklēšanu organizācijas vārdā un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz visu organizāciju. Šis amats parasti prasa ievērojamus ceļojumus, un daudzi ģenerālsekretāri ņem padomus un pilda pienākumus no visiem organizācijas aspektiem.

Ģenerālsekretārs parasti tiksies ar citu organizāciju vadītājiem, lai vienotos ar viņiem partnerattiecības vai citus izdevīgus līgumus. Piemēram, reliģiskās organizācijas ģenerālsekretārs var tikties ar citu organizāciju vadītājiem, lai piesaistītu līdzekļus un jaunas partnerības vai pat apspriestu apvienošanos. Sekretāri var arī tikties, lai apspriestu savu kolektīvo grupu biznesa jautājumus un to, kā viņi var uzlaboties.

Nereti ģenerālsekretārs ir atbildīgs arī par savas biedrības finansiālo attiecību pārraudzību un uzlabošanu, kā arī biedrības pozitīvā sabiedriskā tēla uzturēšanu. Sekretāres amatā parasti iebalso komiteja vai dažkārt visas arodbiedrības balsojums, un tādējādi viņai tiek dotas tiesības būt iedzīvotāju balsij. Sekretāru pienākums ir palīdzēt izlemt, kas ir vislabākais visai organizācijai un tās darbiniekiem, kā arī iepazīstināt citus ar savu pārliecību, vērtībām un vispārējo stāvokli. Labvēlīgi pasākumi un partnerības var ne tikai panākt lielāku progresu, bet arī uzlabot labklājību un organizācijas skatījumu kopumā.

Lai uzturētu tik daudz kontaktu, cik parasti ir ģenerālsekretāriem, kā arī izveidotu jaunus, parasti notiek daudzas sanāksmes. Tās var būt pusdienu sanāksmes, telefona konferences vai galamērķa sanāksmes, kas liek sekretāram doties ceļojumā. Viņam ir jāapspriež padomes izvirzītās bažas, jāatrod risinājumi un jāpieņem lēmumi, pamatojoties uz viņam sniegto informāciju, lai iesaistītās organizācijas varētu sadarboties. Dažkārt viņam var būt pat jāorganizē mītiņi vai streiki savas arodbiedrības vai grupas vārdā. Citreiz viņam var vienkārši lūgt informēt padomi un cilvēkus par steidzamām ziņām vai būtiskiem notikumiem.

Lieliskas organizatoriskās un komunikācijas prasmes parasti ir jebkura ģenerālsekretāra prasība. Daudzām organizācijām var būt nepieciešams arī bakalaura grāds un daudzi gadi konkrētajā grupā vai attiecīgajā nozarē. Spēja tikt galā ar stresu un ceļošanu arī parasti ir svarīga veiksmīgam ģenerālsekretāram.