Ko dara kristīgais konsultants?

Praksē darbs izpaužas kā regulāras sarunas par attiecību grūtībām, zaudējumu, vainas izjūtu, ticības jautājumiem, atkarības sekām ģimenē vai dzīves lēmumiem. Atkarībā no sagatavotības konsultants izmanto aktīvās klausīšanās paņēmienus, palīdz cilvēkam formulēt problēmu un iespējamos risinājumus, kā arī piedāvā garīgo praksi: lūgšanu, Rakstu lasīšanu, dalību draudzes atbalsta grupā. Sarunas var notikt individuāli, pārī vai ģimenē.

Atšķirībā no psihoterapijas, kas balstās uz noteiktu metodi un tās zinātnisko pamatojumu, kristīgā konsultēšana balstās arī uz reliģisku pasaules uzskatu, ko klients apzināti izvēlas. Tieši tāpēc profesionāla prakse prasa skaidru vienošanos jau sākumā: kāda ir konsultanta sagatavotība, ko sarunas var un ko nevar dot, kā tiek ievērota konfidencialitāte un kādos gadījumos konsultants nosūtīs cilvēku pie cita speciālista. Šo vienošanos ir vērts pārrunāt pirmajā tikšanās reizē, nevis vēlāk.

Robežas ir galvenais ētikas jautājums. Depresijas, panikas traucējumu, psihozes, ēšanas traucējumu vai pašnāvības domu gadījumā nepieciešama ārstniecības personas palīdzība: ģimenes ārsts, psihiatrs vai sertificēts psihologs, bet akūtā krīzē, neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tāpat vardarbības gadījumā jāiesaista policija un sociālais dienests. Atbildīgs konsultants šajās situācijās neuzņemas ārstēšanu, bet palīdz cilvēkam nokļūt pie speciālista un pēc tam var sniegt garīgo atbalstu paralēli ārstēšanai.

Latvijā šāda veida atbalstu visbiežāk sniedz draudžu darbinieki, dvēseļaprūpētāji un kapelāni, kuri strādā slimnīcās, bruņotajos spēkos, ieslodzījuma vietās un krīzes centros. Sagatavotību iegūst teoloģijas studijās, kapelānu apmācībā un konsultēšanas kursos, un nopietnu praksi raksturo regulāra supervīzija. Nosaukumam „kristīgais psihologs" Latvijā nav juridiska pamata: psihologa vārdu drīkst lietot tikai persona, kas iekļauta Psihologu reģistrā, savukārt ticība var būt psihologa personiskais uzskats, nevis atsevišķa specialitāte.

Kā izšķirties, pie kā iet? Ja galvenā vajadzība ir jēgas, ticības, piedošanas vai sēru jautājumi, garīgais atbalsts ir piemērots un bieži pieejams bez maksas draudzē vai slimnīcas kapelāna dienestā. Ja simptomi traucē ikdienas darbību, ilgst nedēļām, skar miegu, apetīti vai darbspējas, vispirms nepieciešams ārsts vai psihologs, un garīgais atbalsts var iet paralēli. Šīs divas lietas nav pretstati, un labs konsultants pats to pateiks pirmais.

Atsevišķi jārunā par samaksu un robežām attiecībās. Draudzes sniegtais atbalsts parasti ir bez maksas, un tieši tāpēc ir svarīgi saglabāt skaidru robežu starp konsultanta lomu un draudzības vai vadības attiecībām. Ja konsultants vienlaikus ir jūsu darba devējs, draudzes vadītājs vai radinieks, interešu konflikts ir gandrīz neizbēgams, un pareizāk ir lūgt, lai sarunas vada cita persona.