Lai gan tās var atšķirties dažādās valstīs parasto tiesību valstīs un dažādos ASV štatos, nosacītās atbrīvošanas padomes funkcijas parasti ir vienādas. Nosacītas atbrīvošanas padomes lemj, kad un ar kādiem nosacījumiem atbrīvot ieslodzīto no apcietinājuma. Nosacītās atbrīvošanas komisija izmanto audzināšanas iestāžu informāciju par ieslodzīto un mēģina sabalansēt rehabilitācijas intereses ar turpmākas noziedzīgas darbības iespējamību un sabiedrības drošību.
Likumdevējs nosaka precīzas nosacītas atbrīvošanas padomes pilnvaras un funkcijas, un tās administratīvajiem noteikumiem ir likuma spēks. Dažās jurisdikcijās nosacītā pirmstermiņa atbrīvošanas padome var pieņemt lēmumu jebkurā laikā atbrīvot ieslodzīto minimālā un maksimālā soda diapazonā, kas noteikts likumā par konkrētu nodarījumu. Tomēr daudzas jurisdikcijas nosaka obligātus minimālos sodus par dažiem nodarījumiem vai nosaka, ka ieslodzītajam ir jāizcieš noteikta soda procentuālā daļa. Likums var arī pieprasīt, lai nosacītā pirmstermiņa atbrīvošanas padome vai cita administratīvā iestāde ieslodzītajam par katru dienu, nepārkāpjot cietuma noteikumus, piešķir “labu laiku” pret sodu. Nosacīta atbrīvošanas komisijai, nosakot atbrīvošanas datumu, jāņem vērā arī laiks, ko ieslodzītais pavadījis pirmstiesas apcietinājumā.
Lemjot par nosacītas atbrīvošanas piešķiršanu, valdes locekļi var ņemt vērā tādus faktorus kā ieslodzītā uzvedība cietumā, nodarbības vai konsultācijas, kurās ieslodzītais, iespējams, ir piedalījies, vai iegūtās darba prasmes. Riska novērtējums ir arī svarīga nosacīta pirmstermiņa atbrīvošanas lēmuma sastāvdaļa. Valdes locekļiem ir jāizvērtē iespējamība, ka ieslodzītais atkārtoti izdarīs likumpārkāpumu, īpaši gadījumos, kas saistīti ar vardarbīgu noziegumu un nodarījumiem pret bērniem. Pieņemot lēmumu, nosacītās atbrīvošanas komisijai ir jāņem vērā ne tikai nodarījums un ieslodzītā uzvedība cietumā, bet arī tiesībsargājošo iestāžu, prokuroru, cietušo un viņu ģimenes locekļu viedokļi.
Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumu noteikšana ieslodzītajam ir vēl viens no pienākumiem, kas uzticēti nosacītas atbrīvošanas komisijām. Nosacītas atbrīvošanas padomes bieži vien izstrādā nosacītas atbrīvošanas nosacījumus ar korekcijas ierēdņu, ieslodzītajam norīkotā nosacīta atbrīvošanas darbinieka un kopienas grupu palīdzību. Daži standarta nosacītas atbrīvošanas nosacījumi ir tādi, ka nosacīti atbrīvotais nedrīkst glabāt šaujamieročus, lietot alkoholu vai nelegālas vielas vai atstāt jurisdikciju bez nosacītas atbrīvošanas darbinieka atļaujas. Citi nosacījumi var ietvert to, ka nosacīti atbrīvotais pēc atbrīvošanas dzīvo noteiktā vietā, piemēram, pusceļa mājā, vai turpina noteiktu ārstēšanas kursu, piemēram, konsultācijas par dzimumnoziedzniekiem, vai arī viņš atrod darbu.
Daudzas nosacīta atbrīvošanas padomes nosaka sodus par nosacītas atbrīvošanas pārkāpumiem. Sankcijas var ietvert rīkojumu nosacīti atbrīvotajam atgriezties cietumā un izciest atlikušo soda daļu. Cits pieejamo sankciju veids ir vairāk ierobežojumu pievienošana nosacītas atbrīvošanas nosacījumiem, piemēram, potītes monitora nēsāšana, pakļaušana izlases veida narkotiku pārbaudēm vai ieslodzījums mājās, izņemot darba nolūkos. Dažās jurisdikcijās nosacīta pirmstermiņa atbrīvošanas termiņš ir noteikts gadu skaits. Citās valstīs nosacītā pirmstermiņa atbrīvošanas padome uzrauga nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, līdz tā ir sekmīgi pabeigta, un tā var pagarināt nosacītas atbrīvošanas termiņu.