Ko dara patentpilnvarotais?

Darba kodols ir pieteikuma sagatavošana. Patenta gadījumā tas nozīmē izgudrojuma aprakstu un pretenzijas, proti, tekstu, kas juridiski precīzi nosaka aizsardzības apjomu. Pārāk šaura pretenzija ļauj konkurentam viegli apiet patentu, pārāk plaša neiztur ekspertīzi. Pirms pieteikuma sagatavošanas veic tehnikas līmeņa izpēti patentu datubāzēs, lai saprastu, kas jau ir zināms. Pēc iesniegšanas seko sarakste ar iestādi: atbildes uz ekspertīzes atzinumiem, pretenziju precizēšana, termiņu ievērošana un spēkā uzturēšanas maksu plānošana. Tieši termiņu uzraudzība ir joma, kurā kļūda ir neatgriezeniska, jo nokavēts maksājums var nozīmēt tiesību zaudēšanu.

Specializācija veido darba virzienus. Vieni patentpilnvarotie strādā patentu lietās un tāpēc ir inženieri, ķīmiķi, biologi vai farmaceiti ar papildu juridiskām zināšanām, citi specializējas preču zīmēs un dizainparaugos, kur svarīgāka ir zīmju sajaukšanas iespējas analīze un tirgus konteksts. Atsevišķa joma ir strīdi: iebildumi pret preču zīmes reģistrāciju, patenta apstrīdēšana un muitas pasākumi pret viltotām precēm. Daļa speciālistu strādā patentu birojos, citi uzņēmumu iekšienē, pārvaldot intelektuālā īpašuma portfeli, licences un darbinieku izgudrojumu jautājumus.

Latvijā pārstāvība ir arī formāla prasība. Personām, kurām nav pastāvīgās dzīvesvietas vai darbības vietas Latvijā, lietas Patentu valdē jākārto ar profesionālā patentpilnvarotā starpniecību. Darbs bieži ir pārrobežu: Eiropas patentu pieteikumus Eiropas Patentu iestādē kārto Eiropas patentpilnvarotais, Eiropas Savienības preču zīmes un dizainparaugus reģistrē Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, bet starptautiskos pieteikumus iesniedz pēc Patentu kooperācijas līguma un Madrides sistēmas noteikumiem. Tāpēc svešvalodu zināšanas un ārvalstu kolēģu tīkls ir ikdienas darba rīks.

Uzņēmumam, kurš pirmo reizi domā par aizsardzību, darbību secība ir svarīgāka par izvēlēto biroju. Vispirms jāsaprot, kas tieši ir aizsargājams: tehnisks risinājums, nosaukums un logotips, izstrādājuma ārējais veidols vai know-how, ko labāk glabāt kā komercnoslēpumu. Otrkārt, jāveic pārbaude reģistros, vai identisks vai līdzīgs risinājums jau nav reģistrēts; šo soli izlaist ir dārgākā kļūda, jo nodevas par noraidītu pieteikumu neatmaksā. Treškārt, jānolemj, kurās valstīs aizsardzība tiešām vajadzīga, jo izmaksas aug proporcionāli valstu skaitam. Ceturtkārt, jāsakārto iekšējie dokumenti: darba līgumos un sadarbības līgumos skaidri jānosaka, kam pieder izstrādes rezultāti. Piektkārt, jāsagatavo termiņu kalendārs spēkā uzturēšanas maksājumiem. Nodevu apmēru publicē Patentu valde un attiecīgās starptautiskās iestādes.

Patentpilnvaroto bieži jauc ar zvērinātu advokātu. Patentpilnvarotais ir pārstāvis iestādē un tehniski juridiskā teksta autors, savukārt tiesvedību par patenta vai preču zīmes pārkāpumu parasti ved advokāts, nereti kopā ar patentpilnvaroto kā nozares lietpratēju. Otra izplatīta kļūda ir domāt, ka patentpilnvarotais reģistrē arī autortiesības. Autortiesības rodas automātiski bez reģistrācijas, tāpēc rūpnieciskā īpašuma speciālista darbs sākas tur, kur nepieciešama valsts piešķirta reģistrācija.