Ko dara tautas skaitītājs?

Klasiskajā tautas skaitīšanā skaitītājs apstaigā viņam piešķirto teritoriju, satiek mājsaimniecības un aizpilda anketu par iedzīvotāju skaitu, vecumu, izglītību, nodarbinātību, dzīvesvietu un mājokļa apstākļiem. Mūsdienās tas notiek elektroniski planšetdatorā, un dati uzreiz nonāk centralizētā sistēmā. Skaitītājam ir dienesta apliecība, viņš iepriekš saņem apmācību un paraksta apņemšanos neizpaust iegūtās ziņas.

Latvijas pieredze pēdējā desmitgadē ir mainījusies. Pēdējā tautas skaitīšana galvenokārt balstījās uz administratīvajiem datu avotiem, proti, uz reģistros jau esošo informāciju, ko statistikas iestāde savstarpēji salīdzina un papildina ar apsekojumiem. Tas samazina iedzīvotāju slogu un izmaksas, bet nenozīmē, ka intervētāji vairs nav vajadzīgi: Centrālā statistikas pārvalde regulāri veic izlases apsekojumus, piemēram, par mājsaimniecību budžetu vai darbaspēku, un tieši tajos strādā intervētāji.

Darba saturs ir līdzīgs neatkarīgi no apsekojuma: atrast izlasē iekļauto adresi, izskaidrot pētījuma mērķi, pārliecināt cilvēku piedalīties, korekti uzdot jautājumus un precīzi fiksēt atbildes. Svarīgākais profesionālais princips ir konfidencialitāte: statistikas iestāde nedrīkst nodot identificējamus individuālus datus citām iestādēm, un rezultātus publicē tikai apkopotā veidā. Tieši tāpēc statistikas intervētājs nekad neprasīs bankas konta piekļuves datus, paroles vai maksājumu, un šādas prasības ir krāpšanas pazīme.

Ja pie durvīm ieradies cilvēks, kas uzdodas par intervētāju, pārbaudes secība ir vienkārša. Vispirms palūdziet dienesta apliecību un pierakstiet vārdu, uzvārdu un apsekojuma nosaukumu. Tad piezvaniet uz iestādes oficiālo tālruni, kas atrodams tās tīmekļvietnē, nevis uz numuru, kuru piedāvā pats apmeklētājs. Ja kaut kas nesakrīt, sarunu var pārtraukt: intervija ir jāveic pieklājīgi un bez spiediena, un mājās nevienu ielaist nav pienākuma. Aizdomīgos gadījumos jāziņo Valsts policijai.

Dati vajadzīgi ne jau statistikas pašas dēļ. Uz tiem balstās skolu un veselības aprūpes tīkla plānošana, transporta un mājokļu politika, pašvaldību budžeta aprēķini, kā arī Eiropas Savienībā salīdzināmi rādītāji, jo skaitīšanas veikšana noteiktā regularitātē izriet no ES tiesību aktiem. Ja skaitīšana ir neprecīza, kļūdaini ir arī uz tās balstītie lēmumi. Tieši tāpēc atteikšanās piedalīties vai virspusējas atbildes nav neitrāls solis: nepietiekami aizpildītas grupas statistikā vēlāk jāaizstāj ar aplēsēm.