TJG Online
Izglītība un apmācība

Ko dara mērnieks jeb zemes kadastrālais uzmērītājs?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Mērnieks nosaka un dokumentē nekustamā īpašuma robežas, platību un apgrūtinājumus, kā arī sagatavo plānus, uz kuriem balstās ierakstu veikšana zemesgrāmatā un kadastrā. Latvijā šos darbus drīkst veikt tikai sertificēta persona, un rezultāti tiek reģistrēti Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Biežākais pasūtījums ir zemes kadastrālā uzmērīšana. Mērnieks sagatavo darbus arhīvā, pārbauda agrākos dokumentus, brīdina kaimiņus par robežu ierādīšanu, dabā atjauno vai ierīko robežzīmes un uzmēra robežpunktus. Rezultātā top robežu plāns, situācijas plāns un apgrūtinājumu plāns, kuros redzama gan precīza platība, gan aprobežojumi, piemēram, aizsargjoslas gar elektrolīnijām, ceļiem vai ūdenstilpēm.

Otra liela darba joma ir būvniecībai nepieciešamie mērījumi. Pirms projektēšanas veic topogrāfisko uzmērīšanu, kurā attēlo reljefu, esošās būves un inženiertīklus; būvniecības laikā mērnieks veic nospraušanu dabā, bet pēc pabeigšanas sagatavo izpilduzmērījumu, ko prasa būvvalde. Bez šiem dokumentiem objektu nevar nodot ekspluatācijā.

Mērījumi tiek veikti valsts ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, izmantojot globālās navigācijas satelītu sistēmas uztvērējus, elektroniskos tahimetrus, nivelierus, bet arvien biežāk arī lāzerskenēšanu un bezpilota gaisa kuģu aerofotografēšanu. Mūsdienu mērnieka darbs lielākoties notiek pie datora: lauka dati tiek apstrādāti un pārvērsti digitālos plānos ģeotelpiskās informācijas programmatūrā.

Atšķirībā no dažām valstīm, kur mērnieks ir vēlēta pašvaldības amatpersona, Latvijā tā ir sertificēta privātprakse. Lai patstāvīgi strādātu, nepieciešama atbilstoša augstākā izglītība, prakse un sertifikāts, ko izsniedz akreditēta sertificēšanas institūcija; sertifikāta darbība periodiski jāatjauno. Izglītību šajā jomā Latvijā var iegūt, piemēram, ģeodēzijas, kartogrāfijas vai zemes ierīcības studiju programmās.

Pasūtītājam ir vērts saprast darba secību, jo tā nosaka termiņus. Vispirms tiek pasūtīts darbs un saņemti arhīva dati, tad notiek robežu ierādīšana dabā, uz kuru uzaicina blakus esošo īpašumu īpašniekus, pēc tam seko uzmērīšana un kamerālā apstrāde, un visbeidzot dokumenti tiek iesniegti reģistrācijai Valsts zemes dienestā. Katrs no šiem posmiem prasa laiku, un kaimiņu uzaicināšanai ir noteikts brīdinājuma termiņš, tāpēc reālistiski jārēķinās ar nedēļām, nevis dienām.

Pasūtītājam ir vērts saprast arī to, kas nav mērnieka atbildība. Mērnieks fiksē esošo situāciju un dokumentē to, bet neizšķir strīdu un nenosaka, kam robeža pieder; to dara puses vienojoties vai tiesa. Tāpat mērnieks neatbild par to, vai kaimiņš robežzīmes vēlāk saglabās. Praktiski tas nozīmē, ka pēc uzmērīšanas ir vērts nofotografēt robežzīmes un saglabāt plānus, jo tieši šie dokumenti vēlāk kalpo par pierādījumu.

Kad īpašniekam vajadzīgs mērnieks

Mērnieka pakalpojumi nepieciešami, sadalot vai apvienojot zemes vienības, precizējot platību pirms darījuma, risinot strīdu ar kaimiņu par robežu, kā arī gandrīz jebkurā būvniecības procesā. Tie bieži vajadzīgi arī pirms servitūta nodibināšanas vai zemes nomas līguma slēgšanas par daļu no īpašuma.

Bieži izmaksas var samazināt, iepriekš pasūtot kadastra izziņu un pārbaudot, kādi dokumenti par īpašumu jau pastāv. Ja robežplāns ir izgatavots nesen un robežzīmes dabā ir saglabājušās, pilna uzmērīšana var nebūt vajadzīga.

Kā izvēlēties mērnieku

Vispirms jāpārliecinās, ka personai ir spēkā esošs sertifikāts attiecīgajā darbību sfērā, jo ģeodēzisko darbu un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikāti atšķiras. Pēc tam jāprasa rakstisks piedāvājums, kurā norādīts darba apjoms, termiņš, cena un tas, vai cenā ietilpst robežzīmju ierīkošana un dokumentu reģistrācija.

Biežākā kļūda ir izvēlēties pēc zemākās cenas, neprecizējot apjomu: vēlāk izrādās, ka par atsevišķiem plāniem vai atkārtotu izbraukumu jāmaksā papildus. Ir vērts arī pajautāt, cik ilgā laikā tiek sagatavoti dokumenti un kas notiek, ja kaimiņš neierodas uz robežu ierādīšanu.

Strīdi par robežām

Robežu neatbilstības visbiežāk rodas no vēsturiskiem, mazāk precīziem uzmērījumiem un no patvaļīgi pārvietotām robežzīmēm. Robežu ierādīšanā piedalās arī blakus esošo īpašumu īpašnieki, un viņu iebildumus fiksē aktā, tāpēc uz šo pasākumu ir jāierodas vai jānodrošina pārstāvis.

Ja vienoties neizdodas, strīdu izšķir tiesa, balstoties uz dokumentiem un mērījumu datiem. Šādā procesā mērnieka sagatavotie materiāli ir galvenais pierādījums, tāpēc darbus ieteicams uzticēt speciālistam ar pieredzi tieši strīdus gadījumos, un pirms prasības celšanas konsultēties ar juristu.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu M Ziņot par neprecizitāti