Temporomandibulārās locītavas traucējumi (TMJ) ir medicīnisks termins, ko lieto, lai apzīmētu vienas vai abu locītavu iekaisumu, kas savieno apakšžokli vai žokli ar galvaskausu. Šo stāvokli raksturo sāpes, ko īpaši dēvē par TMJ sāpēm. Simptomi var būt akūti vai hroniski un var kavēt spēju runāt, košļāt pārtiku, izteikt sejas izteiksmes vai pat elpot. Turklāt TMJ sāpes un iekaisums bieži migrē uz citām zonām, kas var kalpot par sprūda punktiem, piemēram, zobiem, pamatā esošajiem saistaudiem un nerviem. Šī iemesla dēļ TMJ bieži ir saistīta ar lielāku traucējumu loku, kas pazīstams kā miofasciāls sāpju sindroms.
TMJ var izraisīt dažādas mutes uzvedības. Piemēram, pastāvīga gumijas košļāšana vai nagu graušana var atkārtoti izspiest žokli pārāk tālu uz priekšu vai uz sāniem. Pie vainas var būt arī slikti runas modeļi vai nolaidība regulāri apmeklēt zobārstu. Turklāt temporomandibulārā locītava ir jutīga pret traucējumiem, kas ietekmē citas ķermeņa locītavas, piemēram, artrītu. Tomēr visizplatītākais TMJ cēlonis ir bruksisms, stāvoklis, kas saistīts ar pastāvīgu žokļa saspiešanu un/vai zobu griešanu.
Neatkarīgi no iemesla, sāpes var būt pastāvīgas un spēcīgas. Sāpes var būt jūtamas ne tikai žoklī un sejā, bet arī ausīs. Par laimi, labākais veids, kā mazināt sāpes, ir pārtraukt uzvedību, kas tās radīja. Protams, tas var neattiekties uz TMJ sāpēm, kas saistītas ar žokļa novirzi vai traumu. Tomēr pat šādos gadījumos joprojām ir vairākas pašapkalpošanās iespējas.
Mitra siltuma lietošana skartajai zonai ir noderīga daudziem cilvēkiem. Alternatīvi, ledus iepakojuma turēšana pie vietas var palīdzēt mazināt iekaisumu. Patērējot mīkstu pārtiku un izvairoties no mutes izstiepšanas uzliesmojuma laikā, žoklis varēs atpūsties tā dabiskajā stāvoklī. Relaksācijas metodes var arī palīdzēt samazināt TMJ sāpes, kas saistītas ar bruksismu. Vienkāršs vingrinājums šajā virzienā ir vingrināties maigi izpūst gaisu starp nedaudz atdalītām lūpām, uzmanoties, lai augšējie un apakšējie zobi nesanāk kopā.
Dažkārt var būt nepieciešams lietot bezrecepšu nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, lai ātri samazinātu iekaisumu un sāpes. Šīs bezrecepšu zāles ir aspirīns, acetaminofēns, ibuprofēns un naproksēns. Lai veiksmīgi pārvaldītu TMJ sāpes, ir izmantoti arī tricikliskie antidepresanti, piemēram, amitriptilīns vai nortriptilīns. Tomēr šīs zāles ir jāparaksta ārstam, un tās var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, miegainību.
Ārkārtējos gadījumos var būt nepieciešama žokļa locītavas(-u) implanta nomaiņa. Tomēr ņemiet vērā, ka sāpju sajūta vien parasti nav noteicošais faktors šīs procedūras veikšanai. Faktiski tas parasti ir paredzēts tiem, kas guvuši plašu traumu vai žokļa ievainojumu.
Jāņem vērā arī tas, ka nav nevienas regulatīvās iestādes vai sertifikācijas, kas regulētu TMJ traucējumu ārstēšanu. Īsāk sakot, tas nozīmē, ka ne Amerikas Zobārstu asociācija (ADA), ne Amerikas Medicīnas asociācija (AMA) neatzīst TMJ traucējumu ārstēšanu kā specialitāti ne zobārstniecībā, ne medicīnā. Acīmredzot tas var apgrūtināt kvalificēta ārsta atrašanu. Tomēr vislabākā rīcība ir konsultēties ar zobārstu un apspriest nosūtījumu pie ārsta, kuram ir pieredze muskuļu un skeleta sistēmas un miofasciālo traucējumu ārstēšanā.