“Bez rēķina” ir juridisks termins, kas norāda, ka lielā žūrija ir nolēmusi, ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai tiesātu noziedzībā aizdomās turamo personu. Dažās jurisdikcijās tiek izmantota lielā žūrija, lai noteiktu, vai aizdomās turētajam jāstājas kriminālprocesā. Lielā žūrija ir cilvēku grupa, kas nejauši atlasīta no kopienas. Ja lielā žūrija nolemj, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, tā izdod “patiesu rēķinu”, ka aizdomās turētajam ir jāstājas kriminālprocesā.
Vēsturiski nespeciālisti drīkstēja saukt pie atbildības ikvienu kopienā. Lielās žūrijas funkcija bija nodrošināt aizsardzību pret ļaunprātīgām apsūdzībām. Teorētiski lielajai žūrijai joprojām ir jāaizsargā pret nepareizu kriminālvajāšanu. Kritiķi gan apgalvo, ka lielās žūrijas kalpo tikai kā gumijas zīmogs prokuroriem, jo lielās žūrijas locekļi pilnībā neizprot savu lomu un ir pārāk atkarīgi no prokurora iesniegtajiem pierādījumiem.
Izmantojot lielo žūrijas sistēmu, prokurors izdod dokumentu, ko sauc par apsūdzību, kurā tiek identificēts aizdomās turētais un noziegumi, kuros aizdomās turamais tiek apsūdzēts. Prokurors nodod apsūdzības rakstu lielajai žūrijai. Pēc tam viņš uzrāda lieciniekus un citus pierādījumus. Ja lielā žūrija konstatē, ka pierādījumi attaisno krimināllietā aizdomās turētā sūtīšanu tiesā, tā apsūdzībā ieraksta frāzi “patiess rēķins”. Tas būtībā apstiprina prokurora izvirzītās apsūdzības pret aizdomās turēto. Lielā žūrija apsūdzībā ieraksta “bez rēķina”, ja tā nolemj, ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai ierosinātu lietu pret aizdomās turamo.
Iepriekš lielā žūrija uz apsūdzības raksta latīņu frāzi ignoramus, kas nozīmē “mēs esam nezinoši”. Kad lielā žūrija lietoja terminu nezinātājs, tas nozīmēja, ka iesniegtie pierādījumi nešķita patiesi. Tagad lielās žūrijas parasti lieto terminus “nav rēķina”, “nav atrasts” vai “nav patiess rēķins”. Galu galā frāzēm ir tāda pati nozīme.
Pat tad, ja lielā žūrija izdod apsūdzības aizliegumu, prokurors var atkārtoti iesniegt apsūdzību tai pašai lielajai žūrijai vai jaunai. Citiem vārdiem sakot, prokurors var turpināt iesniegt apsūdzību lielajai žūrijai, līdz viņš sasniedz vēlamo rezultātu. Dažas jurisdikcijas ierobežo prokurorus, neļaujot tiem atkārtoti iesniegt apsūdzību vairāk nekā divas reizes. Citās jurisdikcijās prokuroram pirms apsūdzības atkārtotas iesniegšanas lielajai žūrijai ir jāsaņem tiesas apstiprinājums. Tāpēc daži kritiķi apgalvo, ka prokurori var ļaunprātīgi izmantot lielās žūrijas sistēmu.