“Patiesībā” ir frāze, kas nozīmē, ka persona var veikt noteikta veida juridiskas darbības bez atļaujas saņemšanas. Dažas jurisdikcijas izmanto šo frāzi savos statūtos vai noteikumos par tiesībām pārsūdzēt tiesas vai administratīvu lēmumu. Citiem vārdiem sakot, šī frāze nosaka pilsoņa tiesības apstrīdēt nelabvēlīgu lēmumu. Zonējuma noteikumos frāzi var lietot arī attiecībā uz īpašuma izmantošanu vai attīstību. Būtībā šī frāze nosaka juridiskas tiesības, kas rodas, ja to izraisa noteikti apstākļi.
Tiesvedībā tiesības pārsūdzēt nelabvēlīgu lēmumu ne vienmēr ir automātiskas. Apelācijas var būt diskrecionāras vai pamatotas. Diskrecionārs nozīmē, ka tiesa vai kāda cita apelācijas iestāde var izvēlēties nepieļaut pārsūdzību. Ja pārsūdzība ir obligāta, apelācijas instances pienākums ir izskatīt apelāciju tik ilgi, kamēr tiek izpildītas tiesību noteikšanas normas vai likuma prasības.
Tipiskas prasības šāda veida apelācijai ir zemākas instances tiesas galīgs spriedums un persona, kas iesniedz apelāciju, noteiktā termiņā iesniedz apelācijas paziņojumu. Ja nosacījumi nav izpildīti, apelācijas iestāde apelāciju nevar izskatīt. Dažas jurisdikcijas var atļaut tūlītēju pārsūdzību pat tad, ja nav galīga sprieduma. Piemēram, ja zemākas instances tiesa kādu pusi uzskata par noziedzīgu necieņu, tā var nekavējoties iesniegt apelāciju. Parasti noziedzīga necieņa notiek, ja kāds, iespējams, kaut kādā veidā traucē tiesu, atrodoties tiesneša klātbūtnē.
Zonējot, rīkojumi vai noteikumi nosaka, kā persona var izmantot nekustamo īpašumu. Zemes īpašnieks var vēlēties attīstīt vai izmantot savu īpašumu veidā, kas šķiet neatbilstošs zonējuma likumiem. Ja tā, īpašniekam ir jāsaņem atļauja no iestādēm, izmantojot novirzi vai īpašu atļauju, kas atļauj īpašu attīstību vai izmantošanu. Piemēram, mājas īpašnieks var vēlēties vadīt uzņēmumu no savas mājas, ko zonēšanas likumi var aizliegt. Mājas īpašniekam tad ir jāmeklē atkāpe no valsts iestādes, kurai ir tiesības to piešķirt.
Zonēšanas noteikumos šis termins parasti nozīmē, ka īpašuma attīstība vai izmantošana var notikt, nesaņemot apstiprinājumu ar novirzi vai īpašu atļauju. Tas notiek tāpēc, ka īpašnieks plāno izmantot savu īpašumu saskaņā ar zonējuma likumiem. Piemēram, īpašnieks var vēlēties attīstīt savu īpašumu, uzbūvējot daudzdzīvokļu māju. Ja teritorija ir zonēta šādai attīstībai, īpašniekam nav jāiegūst dispersija, jo apbūve nav pretrunā ar zonējuma likumiem.
Lai gan pareizai attīstībai nav nepieciešama novirze vai speciālā atļauja, zonējuma noteikumi tomēr var pieprasīt īpašniekam saņemt cita veida atļaujas, lai nodrošinātu atbilstību likumam. Piemēram, īpašniekam būtu jāievēro tiesību akti, kas pieprasa pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību būvnormatīviem. Tomēr zonēšanas iestādes parasti nevar aizliegt, sākot ar pareizu attīstību.