“Tu pļausi to, ko sēsi” nozīmē, ka viss, ko cilvēki dara vai saka, ietekmē un ka cilvēka pieliktās pūles šajā vai nākamajā dzīvē tiks pienācīgi atalgotas. Cilvēki izmanto šo frāzi kā atgādinājumu būt laipniem un smagi strādāt. Lai gan šīs frāzes saknes varētu būt agrīnā kristietībā, tā kaut kādā veidā parādās citās reliģijās un var tikt izmantota arī nereliģiskās situācijās. Redzot, ka sliktiem cilvēkiem izdodas, dažreiz cilvēki, kas ievēro šo vispārējo doktrīnu, piedzīvo emocionālas, sociālas vai garīgas krīzes, tāpēc sabiedrības parasti cenšas sniegt kaut kādu skaidrojumu, kāpēc labiem cilvēkiem ne vienmēr klājas.
Galvenais princips
Vispārējā ideja par “ko sēsi, to pļausi” ir tāda, ka darbībām būs sekas. Cilvēka uzvedības sekas ne vienmēr ir pamanāmas uzreiz, piemēram, kad lauksaimniekam kādu laiku jāgaida, līdz raža nobriest. Tomēr viņi galu galā parādās.
Pielietojums un mērķis
Cilvēki parasti izmanto pļaujas koncepciju kā līdzekli vispārējās dzīves un darba vadīšanai. Mērķis ir veicināt pozitīvu uzvedību un atturēt no negatīvām darbībām vai iegūt konkrētu rezultātu. Tādā veidā tas kalpo kā līdzeklis, lai virzītu cilvēku uz domām un darbībām, kuras kulturāli tiek pieņemtas kā konstruktīvas, ētiskas un morālas.
Izcelšanās
Ideja “ko sēsi, to pļausi” ir sena, un tāpēc tās izcelsme ir grūti izsekojama, taču viens no iespējamiem sākumpunktiem ir agrīnie kristieši. Frāze parādās kā “ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus” Karaļa Jēkaba Jaunās Derības versijā. Konkrētāk, citāts ir atrodams Galatiešiem 6:7-9, grāmatā, kas sastāv no vēstulēm, ko rakstījis Pāvils, Kristus māceklis. Galatia bija reģions, kas atradās tagadējās Turcijas teritorijā. Pāvila vēstules uzrunāja kristiešu kopienas Galatijā, sniedzot padomus, kā dzīvot Dievam.
Ņemot vērā Pāvila vēstuļu kontekstu, viens izskaidrojums tam, kāpēc viņš teica galatiešiem šo frāzi, bija tāpēc, ka viņš vēlējās, lai viņi ”sētu” laipnību un labestību. Viņš gribēja viņiem mācīt, ka Dievs atalgos viņus par pareizu rīcību un sodīs viņus par grēkiem, ja ne viņu mirstīgajā dzīvē, tad mūžīgajā dzīvē. Viņš uzsver šo punktu, pirms izteikuma “Dievs netiek izsmiets”, kas nozīmē, ka, lai gan uz Zemes pastāv ļaunums, galu galā neviens nevar slēpties no Dieva, kurš galu galā izplata taisnīgu, uzvarošu spriedumu.
Viens no iemesliem, kāpēc Pāvils savās vēstulēs izmantoja lauksaimniecības metaforu, bija tas, ka tajā laikā lielākā daļa sabiedrību bija ļoti atkarīgas no lauksaimniecības. Lielākā daļa kopienas locekļu bija pazīstami ar lauksaimniecības pamatprocesiem un grafikiem, un viņi no pieredzes bija iemācījušies, ko sagaidīt no konkrētām lauksaimniecības darbībām. Metaforiskā saziņa ļāva galatiešiem vieglāk saprast un pieņemt Pāvila teikto, tāpat kā stāsti Pāvilam un citiem mācekļiem bija ļāvuši vieglāk saprast un pieņemt Jēzus vēstījumus. Mūsdienās, lai gan daudzas sabiedrības ir vairāk industrializētas, lielākā daļa cilvēku joprojām saprot lauksaimniecības principus un var piemērot šo koncepciju tāpat kā agrīnās grupas.
Klātbūtne nekristīgos apgabalos
Ideja par uzvedības sekām nav raksturīga tikai kristietībai. Piemēram, hinduismā karma pēc būtības ir saistīta ar jēdzienu atgūt to, ko cilvēks izvirza. Reinkarnācija dod cilvēkiem iespēju turpināt uzlabot savu garīgo dzīvi, un jebkura darbība šajā dzīvē var atstāt sekas nākamajā. Saistīts citāts ir Keneta Brenaga filmā Dead Again, kur kāds varonis atsaucas uz reinkarnāciju kā karmisko kredīta plānu: “Pērciet tagad, maksājiet uz visiem laikiem.”
Tas, ka jēdziens darbojas tik dažādos kontekstos, nozīmē, ka tas tiek piemērots pat situācijās, kurām vispār nav nekādas reliģiskas nozīmes. Piemēram, darbinieks var smagi strādāt savā darbā, jo uzskata, ka priekšnieks atalgos viņa pūles ar uzslavu, algas palielinājumu vai citu labumu. Tāpat ģenētiķis var redzēt, ka specifisks DNS modelis rada paredzamas pazīmes, piemēram, acu krāsu, tādējādi liekot viņam sakārtot gēnu sekvences kopā noteiktā secībā, lai iegūtu vēlamo ģenētisko rezultātu.
Garīgs, sociāls un emocionāls konflikts
Šķiet, ka daži cilvēki sēj nesaskaņas, negodīgumu vai citas neapskaužamas lietas un nekad par to nemaksā. Citi, kas to redz, var piedzīvot garīgas, emocionālas un sociālas krīzes, prātojot, kā slikti cilvēki gūst peļņu, bet labie cieš. Ja šīs krīzes netiek risinātas, tās var likt personai pārstāt pielikt tik daudz pūļu vai pārtraukt labu uzvedību. Tāpēc sabiedrības cenšas sniegt atbildes par to, kāpēc slikti cilvēki var plaukt.
Atbilde, ko cilvēki parasti sniedz, lai atrisinātu šīs krīzes, ir tāda, ka dzīve vienkārši nav godīga. Tas bieži ir saistīts ar uzskatu, ka nekas nav ideāls. Vēl viena atbilde, kas ir vairāk reliģiska, ir tāda, ka Dievs (vai kāds cits augstāks spēks) gaida, lai savā laikā sodītu sliktos cilvēkus, un ka Dievs var izmantot pat negatīvas lietas Savam godam. Tie, kas koncentrējas uz šo atbildi, bieži citē Bībeles pantus, piemēram, Romiešiem 8:28, kurā teikts: “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu tiem, kas ir aicināti pēc Viņa nodoma.”
Butterfly Effect
Daži cilvēki ideju “to pļausi, ko sēsi” virza vēl vienu soli tālāk, uzsverot “tauriņa efektu”. Šis termins attiecas uz faktu, ka vienkārša tauriņa darbība, pakustinot spārnus, var radīt milzīgu ietekmi uz pasauli, kalpojot par katalizatoru citām izmaiņām vai notikumiem. Saskaņā ar šo objektīvu cilvēkiem vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem attiecībā uz to, ko viņi saka un dara, jo ne vienmēr ir skaidrs, cik lielas ir viņu runas vai uzvedības sekas.