Ko tas nozīmē, ja kādam saka, ka “izrūsē”?

Ja kāds izrūsē, tas nozīmē, ka viņam vai viņai darba vietā kļūst garlaicīgi, galu galā kļūstot nomāktam un apātiskam. Parasti, ja kāds sāk rūsēt, darba kvalitāte krīt uz leju, jo darbinieks zaudē interesi, viņam šķiet, ka darbs nav atbilstošs. Lai gan šī parādība ir pretēja izdegšanai, gala rezultāts parasti ir tāds pats, un tas var izmaksāt uzņēmumam talantīgu, kādreiz kaislīgu darbinieku. Šī iemesla dēļ darba devēji mēdz nepievērst uzmanību tam.

Šķiet, ka šī termina izcelsme ir 1980. gados, lai gan rūsa neapšaubāmi notika ilgi pirms tam. Tas ir izplatīts gados vecākiem darbiniekiem vidējā līmeņa vadībā, jo viņi nokļūst platumā un nespēj virzīties uz priekšu. Jauni, talantīgi darbinieki ar spēcīgu kvalifikāciju var arī izrūsēt, ja viņi tiek ievietoti amatos, kas neļauj viņiem izmantot savas prasmes, jo šie amati var izraisīt garlaicību un nemierīgumu.

Kad kāds sāk izrūsēt, viņš vai viņa zaudē interesi par darba vietu un kolēģiem. Straujais darba kvalitātes kritums mēdz pievērst vadības uzmanību šim jautājumam, taču līdz brīdim, kad darbinieka darbs sāk ciest, var būt par vēlu. Viņš vai viņa var būt arī nemierīgs, nomākts vai nelaimīgs, paužot neapmierinātību kolēģiem un draugiem. Bieži vien kāds izrūsē, kad viņam vai viņai šķiet, ka nekas nenotiek.

Ir vairāki veidi, kā novērst rūsu darba vietā. Darbinieku piesaistīšana interesantiem un izaicinošiem uzdevumiem ir lielisks veids, kā novērst šo parādību, jo tas mudina viņus izmantot savu prātu, vienlaikus popularizējot domu, ka viņi tiek novērtēti uzņēmumā. Svarīga ir arī darbinieku saskaņošana ar pareizajiem darbiem; talantīgus cilvēkus nevajadzētu izstumt uz biroja stūriem, piemēram, niecīgu darbu veikšanai, ja vien nav skaidri norādīts, ka pastāv iespēja virzīties uz priekšu.

Dažas darba vietas ir vienkārši garlaicīgas veiktā darba veida dēļ, un šādās situācijās uzņēmumam var būt svarīgi apzināties rūsas risku un veikt pasākumus, lai padarītu darba vietu interesantāku. Laba ideja ir, piemēram, darbinieku savstarpēja apmācība vairāku uzdevumu veikšanai birojā, kā arī ideju lūgšana tieši no darbiniekiem, lai uzlabotu darba apstākļus. Dažreiz nelielas izmaiņas rada lielas atšķirības.