TJG Online
Bizness un ekonomika

Kur aiziet Latvijas valsts budžeta nauda?

Īsā atbilde

Lielāko daļu apēd sociālā aizsardzība, pirmām kārtām pensijas, un tālāk seko veselības aprūpe, izglītība un aizsardzība. Konkrēti skaitļi katru gadu jāskatās gadskārtējā valsts budžeta likumā un Valsts kases publicētajos budžeta izpildes pārskatos, jo proporcijas mainās katru gadu.

Latvijas valsts budžetam ir divas daļas, un tieši to nesaprašana rada lielāko daļu strīdu. Pamatbudžetu veido nodokļu ieņēmumi, valsts nodevas un Eiropas Savienības fondu līdzekļi, un no tā finansē ministrijas, izglītību, aizsardzību, ceļus un valsts pārvaldi. Speciālais budžets ir valsts sociālās apdrošināšanas budžets, ko veido sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un tieši no tā maksā vecuma pensijas, slimības, maternitātes un bezdarbnieka pabalstus.

Budžetu sagatavo Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, apstiprina Ministru kabinets un pieņem Saeima kā gadskārtējo valsts budžeta likumu. Vispārīgo kārtību nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. Kopā ar gada budžetu Saeima pieņem arī vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kas nosaka maksimāli pieļaujamos izdevumus vairākiem gadiem uz priekšu, tāpēc lielākā daļa nākamā gada budžeta faktiski ir izlemta jau iepriekš.

Budžeta paketē parasti ietilpst arī nodokļu likumu grozījumi, un tas ir iemesls, kāpēc rudenī vienlaikus mainās gan izdevumu apjomi, gan, piemēram, akcīzes vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikumi. Ja budžets netiek pieņemts līdz gada sākumam, likums paredz pagaidu kārtību izdevumu finansēšanai iepriekšējā gada apjomā, tātad valsts darbība neapstājas, bet jaunas iniciatīvas iesalst.

Kur atrast aktuālos skaitļus

Pieņemto budžetu ar sadalījumu pa ministrijām publicē likumi.lv kā gadskārtējo valsts budžeta likumu ar pielikumiem. Faktisko izpildi, tas ir, cik tiešām iztērēts, mēnesi pa mēnesim publicē Valsts kase. Finanšu ministrijas mājaslapā ir budžeta skaidrojumi un kopsavilkuma pārskati.

Salīdzinājumam ar citām ES valstīm der Eurostat dati pēc valdības funkciju klasifikācijas COFOG, kur izdevumi sadalīti pa funkcijām un izteikti procentos no iekšzemes kopprodukta. Tas ir vienīgais korektais veids, kā salīdzināt Latviju ar, piemēram, Igauniju: absolūtās summas euro neko nepasaka.

Skaidra atšķirība: valsts budžets un kopbudžets

Publiskajā diskusijā jauc valsts budžetu ar konsolidēto kopbudžetu, kas papildus ietver pašvaldību budžetus. Pašvaldības finansē galvenokārt tām novirzītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, nekustamā īpašuma nodoklis un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma.

Praktisks tests, kā to atšķirt ikdienā: skolotāju darba samaksu sedz valsts mērķdotācija no valsts budžeta, bet skolas ēkas uzturēšanu un remontu maksā pašvaldība no sava budžeta. Tāpēc jautājums „kāpēc skolā ir auksti, ja valsts izglītībai tērē tik daudz“ bieži ir adresēts nepareizajam budžetam.

Slazds: deficīts, parāds un procentu maksājumi

Deficīts ir viena gada starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem, bet valsts parāds ir gadu gaitā uzkrātā summa. Tos jauc regulāri, un no tā rodas gan panika, gan bezrūpība nepareizajās vietās.

Reālais izdevums, ko cilvēki nepamana, ir procentu maksājumi par parādu, un tie budžetā ir atsevišķa pozīcija. Kad tirgus likmes aug, šī pozīcija aug arī bez jauniem aizņēmumiem, un tā konkurē ar visu pārējo. Fiskālos ierobežojumus nosaka Fiskālās disciplīnas likums, un aizņemšanos valsts vārdā veic Valsts kase.

Ko cilvēki pārvērtē

Visbiežāk pārvērtē divas pozīcijas: ierēdņu atalgojumu un atbalstu ārvalstīm. Abas ir daudzkārt mazākas nekā pensijas, veselība un izglītība, un pat to pilnīga likvidēšana nesegtu veselības nozares vajadzības. Tāpat pārvērtē budžeta grozījumu brīvību: liela daļa izdevumu izriet no likumiem par pensijām, pabalstiem un atlīdzību, un tos nevar samazināt ar vienu budžeta rindu, negrozot pašus likumus.

Godīgs ierobežojums

Skaitļi šeit apzināti nav minēti, jo tie mainās katru gadu un budžeta grozījumus pieņem arī gada vidū. Pirms atsaukties uz konkrētu summu, tā jāpārbauda Valsts kases pārskatā vai spēkā esošajā budžeta likumā ar tā brīža redakciju.

Avoti