Kas bija marķīzs de Lafajets?
Īsā atbilde
Marķīzs de Lafajets (1757-1834) bija franču aristokrāts, kurš 19 gadu vecumā par savu naudu devās uz Ameriku, kļuva par ģenerāli Džordža Vašingtona armijā un vēlāk mēģināja Francijā īstenot to pašu konstitucionālo ideju. Amerikā viņu atceras kā varoni, Francijā vērtē daudz pretrunīgāk.
Viņš piedzima Overņā, agri palika bārenis un mantoja ievērojamu bagātību. Sešpadsmit gados apprecējās ar Adrjēnu de Noaju, kas viņu ieveda vienā no ietekmīgākajām Francijas dzimtām. Karjera galmā bija nodrošināta, un tieši no tās viņš aizbēga: 1777. gadā, pretēji karaļa aizliegumam, nopirka kuģi un aizbrauca uz Ziemeļameriku.
Kontinentālais kongress viņu iecēla par ģenerālmajoru, sākotnēji kā goda amatā. Lafajets to pārvērta par īstu dienestu: tika ievainots Brendivainas kaujā, pierādīja sevi atkāpšanās operācijās un ieguva Vašingtona personisku uzticību, kas līdzinājās tēva un dēla attiecībām. Viņa stratēģiski svarīgākais nopelns bija Virdžīnijas kampaņa 1781. gadā, kad viņa vienības noturēja lordu Kornvolisu Jorktaunā līdz franču flotes un galvenās armijas ierašanās brīdim. Bez tā Jorktaunas ielenkums nebūtu izdevies.
Vismaz tikpat svarīgs bija viņa politiskais darbs Parīzē: tieši viņš palīdzēja pārliecināt Francijas galmu atklāti iesaistīties karā ar floti un naudu. Amerikas neatkarība lielā mērā tika nopelnīta Versaļā, ne tikai kaujas laukā.
Atgriezies Francijā, viņš 1789. gadā kļuva par Parīzes Nacionālās gvardes komandieri un piedalījās Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijas tapšanā, konsultējoties ar Tomasu Džefersonu. Viņa mērķis bija konstitucionāla monarhija pēc angļu un amerikāņu parauga. Revolūcija radikalizējās, viņš zaudēja atbalstu abās pusēs, 1792. gadā aizbēga un nonāca austriešu gūstā, kur nosēdēja vairākus gadus. Atlikušo mūžu viņš pavadīja kā liberālās opozīcijas simbols, 1830. gadā vēlreiz komandēja Nacionālo gvardi un atbalstīja Luija Filipa nākšanu pie varas.
Kāpēc franči un amerikāņi viņu vērtē pretēji
ASV viņš ir svešzemju brīvprātīgais, kurš atnāca palīgā jaunai republikai, un viņa 1824.-1825. gada ceļojums pa visiem toreizējiem štatiem bija nacionāls svētku pasākums. 2002. gadā ASV Kongress viņam pēcnāves kārtā piešķīra goda pilsoņa statusu, ko līdz šim saņēmuši tikai nedaudzi cilvēki.
Francijā vērtējums ir skarbāks: monarhistiem viņš ir nodevējs, kas pameta karali, republikāņiem pārāk piesardzīgs aristokrāts, kurš 1791. gadā ļāva Nacionālajai gvardei šaut uz demonstrantiem Marsa laukā. Viņa liktenis ir klasisks piemērs tam, kas notiek ar mērenajiem revolūcijas laikā: viņus nomaina radikālāki, un vēlāk viņiem pārmet abas puses.
Latvijas lasītājam: goda pilsonis un apbalvojumi ārzemniekiem
Latvijā valsts līmenī nav institūta, kas atbilstu ASV goda pilsoņa statusam. Ārvalstniekus, kuri devuši ieguldījumu Latvijas labā, apbalvo ar valsts apbalvojumiem, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeni, kuru piešķir Ordeņu kapituls un pasniedz Valsts prezidents. Goda pilsoņa nosaukumu Latvijā piešķir pašvaldības, un tas ir vietējs, nevis valsts statuss.
Salīdzinājums ir noderīgs, lasot amerikāņu tekstus: „honorary citizen" tur nenozīmē pilsonību ar tiesībām, bet simbolisku Kongresa lēmumu. Latvijas pilsonības jautājumus regulē Pilsonības likums, un nekāds goda statuss to neietekmē.
Ar ko viņu visbiežāk sajauc
Ar Lafajeta eskadriļu, kas bija amerikāņu pilotu vienība franču dienestā Pirmajā pasaules karā, tātad gandrīz 140 gadus vēlāk un ar viņu personiski nesaistīta. Frāzi „Lafajet, mēs esam klāt", ko 1917. gadā teica pie viņa kapa, bieži nepareizi piedēvē ģenerālim Peršingam; to visticamāk izteica viņa štāba virsnieks.
Ar grāfu de Rošambo, kurš vadīja franču regulāro ekspedīcijas korpusu. Vienkāršs tests: Rošambo bija oficiālā Francijas karaļa sūtītā armija, Lafajets sākotnēji ieradās kā privātpersona bez pavēles, un tieši tas padara viņa stāstu neparastu.
Kur avoti nesakrīt
Daļa populāro stāstu par viņa jaunību, it īpaši par motivāciju doties uz Ameriku, balstās viņa paša vēlākajos memuāros, kas rakstīti, apzinoties savu tēlu vēsturē. Vēsturnieki tos lasa piesardzīgi. Ja vajadzīgas precīzas detaļas, jāskatās publicētajā sarakstē un arhīvu dokumentos, nevis atmiņu pārstāstos.
Latviešu tekstos viņa vārds tiek atveidots dažādi: Lafajets, La Fajets, reizēm neatveidots kā Lafayette. Meklējot avotus, ir vērts pārbaudīt visas šīs formas, kā arī pilno vārdu Žilbers di Motjē.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kuri Latvijas prezidenti ievēlēti atkārtoti?Atkārtoti Valsts prezidenta amatā ir ievēlēti četri cilvēki: Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Guntis Ulmanis un Vaira Vīķ…
- Cik daudz ēdienu degustētāju bija Hitleram Otrā pasaules kara laikā?Margota Volka Otrā pasaules kara laikā ēda diezgan labi. Kamēr pārējā nacistiskā Vācija cīnījās, lai atrastu ēdienu vai…
- Cik grūts bija Tedijs Rūzvelts?Teodors Rūzvelts, 26. ASV prezidents, bija pazīstams kā skarbs un enerģisks cilvēks. 14. gada 1912. oktobra notikumi pa…
- Cik ilgi var ilgt trimda?Pagāja 700 gadi, bet Dante Aligjēri atkal var doties mājās. 1302. gadā izcilais itāļu grāmatas Dievišķās komēdijas auto…