Kāpēc Meinu sauc par Priežu štatu?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 3. decembrī 2 min lasīšana

Īsā atbilde

Tāpēc, ka Meinas štatu ASV ziemeļaustrumos gandrīz visā platībā klāj meži, un vēsturiski svarīgākā koku suga tur bija Veimuta priede, kuras garos taisnos stumbrus jau britu laikos cirta karakuģu mastiem. Iesauka „Priežu štats“ ir tradīcija, nevis oficiāls nosaukums.

Priedes loma Meinā nav tikai ainaviska. 18. gadsimtā britu kroņa amatpersonas labākos Veimuta priedes stumbrus rezervēja Karaliskajai flotei, iezīmējot tos ar īpašu zīmi, un vietējiem kolonistiem tos cirst bija aizliegts. Šis aizliegums bija viens no reāliem sīkumiem, kas kaitināja Jaunanglijas iedzīvotājus ilgi pirms neatkarības kara. Priede tādējādi ir gan ekonomikas, gan politiskās vēstures simbols.

Mūsdienās Veimuta priede ir štata oficiālais koks, un priežu čiekurs un skuju zars ir štata oficiālais „zieds“, kas vienmēr izraisa jautājumus, jo skujkoks zieda nemaz nedod parastajā izpratnē. Meinas zīmogā redzama priede kopā ar aļņi, un tā ir vecākā daļa no štata simbolikas.

Meža īpatsvars Meinā tiek minēts kā viens no augstākajiem visā ASV, aptuveni deviņas desmitdaļas no teritorijas. Tomēr sugu sastāvs ir plašāks, nekā iesauka liek domāt: liela daļa ir egles, balzāma baltegles, bērzi un kļavas. Iesauka fiksē vēsturiski un ekonomiski nozīmīgāko sugu, nevis statistiski biežāko.

Kā ASV štatu iesaukas vispār rodas

Daļa iesauku ir nostiprinātas štata likumā vai izmantotas uz auto numura zīmēm, daļa ir tikai tūrisma un preses tradīcija. Vienam štatam mierīgi var būt vairākas iesaukas vienlaikus, un tās nekonkurē.

Meinas gadījumā ir pamanāms sīkums: uz štata numura zīmēm gadu desmitiem lasāms nevis „Priežu štats“, bet gan „Vacationland“, tas ir, atvaļinājumu zeme. Tātad pat tas pats štats sevi oficiālajā noformējumā reklamē citādi, nekā tiek saukts enciklopēdijās.

Salīdzinājums ar Latviju

Latvijā līdzīgas oficiālas „novadu iesaukas“ vai novadu putnus nenosaka. Vietējo simboliku veido ģerboņi, un to izstrādi un apstiprināšanu koordinē Valsts heraldikas komisija, tāpēc Latvijas pašvaldības simbols ir precīzi aprakstīts heraldisks attēls, nevis saukļa veida iesauka.

Pēc būtības Latvija gan ir tikpat izteikta mežu zeme: meži klāj aptuveni pusi valsts teritorijas, un priede ir viena no dominējošajām sugām, īpaši smilšainajās Piejūras zemienes un Sēlijas augsnēs. Aktuālos platību un sugu sastāva datus publicē Meža statistiskās inventarizācijas rezultātos, ko sagatavo Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava“, bet valsts mežus apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži“.

Interesanta paralēle ir arī masta priedes: Kurzemes un Vidzemes mežos cirstos kokus 17. un 18. gadsimtā pa Daugavu un Ventu veda uz Rīgu un Ventspili un pārdeva tieši Rietumeiropas kuģu būvētājiem. Rīgas kokmateriālu eksports bija šīs pašas Eiropas kuģniecības apgādes sistēmas otrs gals.

Slazds tulkojumā

Angļu „state“ šajā kontekstā ir štats, nevis valsts. Tulkojums „Priežu koku valsts“ latviski parādās regulāri un maldina, jo liek domāt par patstāvīgu valsti. Tāpat maldina tiešs tulkojums „priežu koks“: latviski pietiek ar „priede“.

Otrs slazds ir domāt, ka štata simboliem ir kāda juridiska nozīme. Tie nosaka tikai to, ko drīkst lietot štata oficiālajos materiālos, un ārpus ASV nerada nekādas sekas.

Godīgs ierobežojums

Mežainuma procents ir atkarīgs no metodikas, proti, no tā, kas konkrētajā uzskaitē skaitās mežs un vai tajā ieskaita krūmājus un pārplūstošās platības. Tāpēc dažādos avotos par vienu un to pašu teritoriju parādās atšķirīgi skaitļi, un salīdzināt drīkst tikai pēc vienas metodikas iegūtus datus.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu M Ziņot par neprecizitāti