Melnā otrdiena 1929. gadā un tās atbalss Latvijā

Melnā otrdiena (1929. gada 29. oktobris) bieži tiek jaukta ar Melno pirmdienu (1987. gada 19. oktobris). Tests ir vienkāršs: ja runa ir par lielāko vienas dienas procentuālo kritumu ASV akciju tirgus vēsturē, tā ir 1987. gada Melnā pirmdiena, kad indekss dienā zaudēja vairāk nekā piekto daļu vērtības. Ja runa ir par Lielās depresijas ievadu, tā ir 1929. gada nedēļa ar Melno ceturtdienu un Melno otrdienu.

Otra bieža sajaukšana ir starp biržas krahu un banku krīzi. Akciju cenu kritums tieši skar ieguldītājus, banku krīze skar visus, kam ir noguldījums vai kredīts. Tieši otrā, nevis pirmā, 20. gadsimta trīsdesmitajos gados aizvēra rūpnīcas.

Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju vērtspapīru tirgum ir pakļauti netieši, ar valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmeņa) ieguldījumu plānu starpniecību, un daudziem ir arī 3. līmeņa vai ieguldījumu konts. Šo plānu vērtība kritumos samazinās, un tas parādās gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kontu izrakstā, gan portālā Latvija.lv.

Vēsturiskā mācība ir par uzvedību, nevis par konkrētu ieguldījumu izvēli: 1929. gada dati rāda, ka atkopšanās mēdz ilgt gadus, tāpēc izšķiroša ir ieguldījuma termiņa atbilstība mērķim. Kas naudu vajadzēs pēc gada, tas to nesaista ar svārstīgu aktīvu; kam līdz pensijai ir divdesmit gadi, tam viena gada kritums pats par sevi maz ko nozīmē. Konkrēta portfeļa izvēle ir jautājums ieguldījumu konsultantam vai licencētam pakalpojuma sniedzējam, nevis vēstures rakstam.

Latvijas presi par krīzes gadiem var lasīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā kolekcijā periodika.lv, kur atrodamas gan tā laika biržas ziņas, gan sviesta un kokmateriālu cenu tabulas. Latvijas Bankas vēstures materiāli skaidro lata piesaisti zeltam un 1936. gada devalvāciju.

Skaitļi par pašu biržu dažādos avotos nedaudz atšķiras atkarībā no tā, vai rēķina slēgšanas vai dienas zemāko līmeni. Ja vajadzīgs precīzs rādītājs, jāizmanto tirgus datu pirmavots, nevis apkopojoši raksti.