NAACP: ASV pilsonisko tiesību organizācija
Īsā atbilde
NAACP (National Association for the Advancement of Colored People) ir 1909. gadā dibināta ASV nevalstiska organizācija, kas cīnās pret rasu diskrimināciju. Tās galvenais ierocis vēsturiski bija nevis protests, bet tiesvedība: tieši NAACP juristu sagatavotās lietas panāca skolu segregācijas atzīšanu par neatbilstošu konstitūcijai.
Organizāciju nodibināja 1909. gada 12. februārī, Abrahama Linkolna dzimšanas dienas simtgadē, pēc asiņainiem rasu nemieriem Springfīldā. Dibinātāju vidū bija gan melnādainie, gan baltie aktīvisti, tostarp sabiedrības pētnieks Viljams Edvards Bērgardts Dībuā, kas kļuva par organizācijas žurnāla „The Crisis” redaktoru, un žurnāliste Aida B. Velsa, kas dokumentēja linčošanas.
20. gadsimta pirmajā pusē NAACP darbība bija divējāda: kampaņa par federālu likumu pret linčošanu un sistemātiska tiesvedība. Juristi Čārlzs Hamiltons Hjūstons un Tergūds Māršals izstrādāja stratēģiju, kurā vispirms apstrīdēja nevienlīdzību augstākajā izglītībā un tikai pēc tam pašu segregācijas principu. Rezultāts bija 1954. gada ASV Augstākās tiesas spriedums lietā Brown pret Board of Education, ar kuru skolu segregācija tika atzīta par konstitūcijai neatbilstošu.
Organizācijai ir biedri un vietējās nodaļas visā valstī; Montgomerijas autobusu boikota laikā Roza Pārksa bija vietējās nodaļas sekretāre. 20. gadsimta 50. gados vairāki dienvidu štati mēģināja NAACP darbību apturēt, pieprasot izsniegt biedru sarakstus, un tieši šajos strīdos ASV Augstākā tiesa nostiprināja biedrošanās brīvības aizsardzību.
Nosaukumā palikušais apzīmējums „colored people” ir vēsturisks: mūsdienu angļu valodā tas ir novecojis un netiek lietots. Latviešu valodā to korekti atveido tikai kā organizācijas vēsturisko nosaukumu, bet cilvēkus apzīmē ar „afroamerikāņi” vai „melnādainie amerikāņi”.
NAACP un NAACP LDF ir divas organizācijas
Juridisko cīņu lielāko daļu šodien ved NAACP Legal Defense and Educational Fund (LDF), kas izauga no organizācijas juridiskās nodaļas un kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām ir patstāvīga juridiska persona ar savu vadību un finansējumu. Tas nozīmē, ka lietas, kuras presē sauc par „NAACP prasību”, bieži ir LDF prasības.
Pārbaude: ja runa ir par tiesas procesu un juridiskiem dokumentiem, visticamāk, tas ir LDF; ja par biedriem, vietējām nodaļām, balsotāju mobilizāciju un balvām, tas ir NAACP.
Ar ko vēl to jauc
NAACP nav ne Dienvidu kristīgā vadības konference (Mārtina Lutera Kinga organizācija), ne studentu kustība SNCC, ne Melno panteru partija. Šīs organizācijas 20. gadsimta 60. gados savā starpā pat strīdējās par taktiku: NAACP uzskatīja par galveno tiesu un tiesību aktu ceļu, citas grupas uzsvēra tiešo darbību.
Black Lives Matter nav NAACP daļa un vispār nav klasiska organizācija ar biedriem; tā ir decentralizēta kustība, kas radusies 21. gadsimtā.
Kas Latvijā ir tuvākais analogs
Tieša analoga nav, un iemesls ir strukturāls: Latvijā diskriminācijas jautājumus risina galvenokārt valsts iestādes un tiesa, nevis lielas biedru organizācijas. Diskriminācijas aizliegums izriet no Satversmes 91. panta, Darba likuma un citiem normatīvajiem aktiem, bet sūdzību var iesniegt tiesībsargam, darba attiecību jautājumos arī Valsts darba inspekcijai.
Praktiski svarīgākā Latvijas norma ir pierādīšanas pienākuma sadale: ja darbinieks tiesā norāda apstākļus, kas var liecināt par atšķirīgu attieksmi, darba devējam ir jāpierāda, ka aizliegums nav pārkāpts. Tas maina spēku samēru daudz vairāk nekā jebkura deklarācija.
Tipiskā kļūda un tās cena
Kļūda ir domāt, ka šāda organizācija var kādu sodīt. NAACP ir biedrība: tā var celt prasību, veidot publisku spiedienu un pārstāvēt cietušo, bet tai nav valsts varas.
Tas pats attiecas uz Latviju, un šeit kļūda maksā laiku: tiesībsarga atzinums ir ietekmīgs, taču nav piespiedu kārtā izpildāms dokuments, un kompensāciju par diskrimināciju var piespriest tikai tiesa. Ja mērķis ir atlīdzība, procesu jāplāno ar prasības celšanu tiesā un jāseko prasības noilguma termiņiem darba strīdos.
Godīgās robežas
NAACP vēsturē ir strīdīgi posmi, tostarp iekšējas domstarpības par stratēģiju un attiecībām ar radikālākajām kustībām, un vērtējumi par tās lomu atšķiras. Latvijas diskriminācijas lietās termiņi un procesuālā kārtība atšķiras atkarībā no jomas, tāpēc konkrētā situācijā jākonsultējas ar zvērinātu advokātu vai tiesībsarga biroju.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kas ir tiesību filozofija?Tiesību teorijas pamatā esošā analīze ir tiesību filozofija. Īsāk sakot, tiesību filozofija aplūko tiesību teorijas lom…
- Kas ir deleģētie tiesību akti?Deleģētie tiesību akti ir tiesību akti, ko izstrādājusi iestāde, kas pilnvarojusi ar citu tiesību aktu. Deleģētie tiesī…
- Ar kādām īpašām problēmām saskaras ASV melnādainie politiķi?Melnādainajiem politiķiem un topošajiem melnādainajiem politiķiem ir vairākas īpašas problēmas viņu sociāli ekonomiskās…
- Ar kādām īpašām problēmām saskaras ASV spāņu politiķi?Problēmas, ar kurām saskaras spāņu izcelsmes politiķi ASV, ir zemā vēlētāju aktivitāte un viena iemesla trūkums, kas vi…
- Cik maksā vēstules un paciņas sūtīšana Latvijā?Cena ir atkarīga no trim lietām: sūtījuma svara, izmēra un galamērķa zonas, kā arī no tā, vai vēlaties izsekošanu un ap…
- Kā Amerikas Savienotajās Valstīs tiek regulēta politiskā līdzekļu vākšana?Politisko līdzekļu vākšanas un kampaņu finansēšanas likumi Amerikas Savienotajās Valstīs palīdz nodrošināt līdzvērtīgus…
- Kā indiāņu kultūra ir ietekmējusi ASV?Visspēcīgākā indiāņu ietekme ASV nav folklorā, bet pārtikā, kartē un valodā: Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju izkoptie k…
- Kā Augstākā tiesa izlemj, kuras lietas izskatīt?Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa ir galējā pēdējā instance. Lai gan lietas, ko izskata zemāka līmeņa tiesas un …
- Kā Dawes akts ietekmēja indiāņus?Dawes Act bija tiesību akts, kas tika pieņemts Amerikas Savienotajās Valstīs 1887. gadā un bija spēkā līdz 1934. gadam.…