TJG Online
Bizness un ekonomika

Kāds Latvijā ir nabadzības slieksnis?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā ir divi dažādi lielumi ar vienu nosaukumu. Statistiskais nabadzības riska slieksnis ir 60 procenti no iedzīvotāju ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas, un to aprēķina Centrālā statistikas pārvalde. Administratīvie minimālo ienākumu sliekšņi, pēc kuriem piešķir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, tiek noteikti kā procents no ienākumu mediānas un ir saistoši pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Statistiskais slieksnis ir mērinstruments, nevis pabalsta nosacījums. To rēķina no apsekojuma datiem, tas ir salīdzināms visā Eiropas Savienībā, un pēc tā vērtē, cik liela daļa iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības riska. Neviens šo statusu nepiešķir un neviens uz to nevar pieteikties. Ja ziņās izskan, ka nabadzības riskam pakļauti tik un tik procenti iedzīvotāju, runa ir tieši par šo rādītāju.

Administratīvie sliekšņi ir pavisam cita lieta. Tos nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, un tie ir sasaistīti ar ienākumu mediānu procentuāli, tāpēc summas eiro pārrēķina katru gadu, kad parādās jauni statistikas dati. Sistēmā ir trīs līmeņi: garantētais minimālais ienākumu līmenis, trūcīgas mājsaimniecības slieksnis un maznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis, kuru pašvaldība var noteikt augstāku par trūcīgas mājsaimniecības slieksni, bet ne augstāku par likumā atļautajiem griestiem.

Aktuālās summas eiro uz vienu cilvēku un uz pārējiem mājsaimniecības locekļiem publicē Labklājības ministrija, un tās atrodamas arī pašvaldību sociālo dienestu tīmekļvietnēs. Konkrēti skaitļi jāpārbauda tur, nevis rakstos, jo tie mainās reizi gadā.

Statusu piešķir mājsaimniecībai, nevis atsevišķam cilvēkam. Mājsaimniecība ir vairākas personas, kurām ir kopīgi izdevumi par mājokli un pārtiku, neatkarīgi no radniecības. Tieši šī definīcija bieži pārsteidz: pieaugušam bērnam, kurš dzīvo kopā ar vecākiem un kopīgi saimnieko, ienākumus vērtē kopā ar vecāku ienākumiem.

Vērtē ne tikai ienākumus. Sociālais dienests skatās arī uzkrājumus, īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kas nav mājoklis, kurā dzīvojat, un transportlīdzekļus, un normatīvajos aktos ir noteikti nosacījumi, pie kuriem statusu nepiešķir, pat ja ienākumi ir zemi. Tieši mantiskais izvērtējums, nevis ienākumu aprēķins, visbiežāk izšķir lietu praksē.

Statuss pats par sevi naudu nedod, tas atver durvis. Ar to ir saistīts mājokļa pabalsts, pabalsts garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai, atbrīvojums no pacienta iemaksas valsts apmaksātajos veselības pakalpojumos, Eiropas Savienības atbalsta pārtikas un higiēnas preču komplekti, atlaides par atsevišķiem pašvaldības pakalpojumiem un dažās pašvaldībās nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums.

Kā praktiski pieteikties

Iesniegums jāiesniedz savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā, klātienē, pa pastu vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu. Dienests pats pieprasa datus no valsts reģistriem par ienākumiem, īpašumiem un pabalstiem, tāpēc daudz izziņu pašam vākt nevajag, bet par ienākumiem, kas reģistros neparādās, piemēram, saņemtiem uzturlīdzekļiem vai ārvalstu ienākumiem, ir jāpaziņo pašam.

Statusu piešķir uz noteiktu laiku, un pēc termiņa beigām tas jāpieprasa no jauna. Tieši nokavēta atkārtota pieteikšanās ir biežākais iemesls, kāpēc ģimenei pēkšņi pārtrūkst mājokļa pabalsts.

Lēmumu var apstrīdēt. Sociālā dienesta lēmumu apstrīd pašvaldības domē, bet domes lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā, un termiņi ir norādīti pašā lēmumā. Ja situācija ir sarežģīta, bezmaksas juridisko palīdzību noteiktos gadījumos var saņemt ar Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību.

Ar ko šos jēdzienus sajauc

Pārbaudes paņēmiens ir viens jautājums: vai uz to var pieteikties. Uz nabadzības riska slieksni pieteikties nevar, tas ir statistikas rādītājs. Uz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu var pieteikties, un to piešķir ar administratīvu lēmumu.

Otrs sajaukums ir ar minimālo algu un ar iztikas minimuma patēriņa grozu. Minimālo algu nosaka Ministru kabinets kā zemāko atļauto darba samaksu, un tai ar nabadzības sliekšņiem nav tiešas saiknes. Iztikas minimuma grozs ir statistisks aprēķins par preču un pakalpojumu kopumu, un arī tas nav pabalstu piešķiršanas pamats.

Trešā izplatītā kļūda ir domāt, ka pensionārs vai strādājošais statusu saņemt nevar. Nosaka ienākumu apmērs un mantiskais stāvoklis, nevis nodarbinātības vai pensijas statuss, tāpēc pārbaudīt ir vērts arī tad, ja ienākumi ir, bet tie ir mazi.

Kur atbilde ir „tas ir atkarīgs“

Vai konkrēta ģimene statusu saņems, ir atkarīgs no mājsaimniecības sastāva, no visiem ienākumu veidiem attiecīgajā periodā, no uzkrājumiem un īpašumiem, kā arī no tā, kādus papildu atbalsta veidus pašvaldība ir noteikusi saistošajos noteikumos. Tieši pēdējais nozīmē, ka atbalsta apjoms Rīgā, Daugavpilī un lauku novadā var atšķirties.

Tāpēc uz jautājumu „cik daudz naudas mēnesī skaitās nabadzība“ vienas universālas atbildes nav. Konkrētu aprēķinu jūsu situācijai izdarīs sociālā darbinieka konsultācija, un tā ir bezmaksas.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Bizness un ekonomika Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti