Naudas slengs angļu valodā un kā to saprast

Slenga vārdi naudai rodas divos veidos: no priekšmeta izskata un no summas apzīmējuma. „Greenback" cēlies no ASV banknošu zaļās aizmugures, „buck" pēc izplatītākās versijas no brieža ādas, kas savulaik kalpoja par maiņas vienību. Tādi vārdi kā „dough", „bread" un „cheddar" naudu pielīdzina pārtikai, un šī metafora ir kopīga daudzām valodām, arī latviešu sarunvalodai.

Otrā grupa ir konkrētu summu apzīmējumi. „Grand" jeb saīsināti „G" ir tūkstotis, „C-note" ir simts dolāru banknote pēc romiešu cipara C, bet „Benjamin" ir tā pati banknote pēc Bendžamina Franklina portreta. „Sawbuck" ir desmit dolāru banknote. Šie vārdi ir informatīvi blīvi: ja tulkojumā tos aizstāj ar vienkāršu skaitli, teksts kļūst saprotams, bet zaudē stilu.

Trešā grupa ir monētu nosaukumi, kas angliski nemaz nav slengs, bet gan oficiāli apzīmējumi: „penny" ir viens cents, „nickel" pieci, „dime" desmit, „quarter" divdesmit pieci centi. Tieši šeit rodas tulkotāju kļūdas, jo „quarter" filmā nozīmē monētu, nevis ceturtdaļu no kaut kā. Sarunvalodā sastopams arī „two bits" kā divdesmit piecu centu apzīmējums.

Ceturtā grupa ir vārdi, kas ASV un Lielbritānijā atšķiras. Britu valodā mārciņu sauc par „quid", pieci mārciņu banknoti par „fiver", desmit par „tenner", bet „bob" ir vecais šiliņa apzīmējums. Ja tekstā parādās „quid", tas nav dolārs, un pārnest to uz ASV kontekstu būtu rupja kļūda. Tulkotājam vienmēr vispirms jānoskaidro, par kuras valsts valodu un naudu ir runa.

Latviešu valodā ikdienas runā dominē mazinātās formas: „eiriņi", agrāk „latiņi" un „santīmi", kā arī aprakstošie „simtnieks", „piecīte" un „tūkstotnis". Ir aizguvumi no angļu valodas, piemēram, „bakši", un no krievu valodas nākuši apzīmējumi, kas vecākajā paaudzē joprojām sastopami. Lietišķā tekstā nevienu no tiem lietot nevajag, bet dialogā tulkotā romānā tie ir dabiskākais risinājums.

Tulkošanā darbojas vienkāršs princips: slengu aizstāj ar slengu, nevis ar burtisku vārdu. „He owes me five grand" latviski nav „viņš man parādā piecus lielos", bet gan „viņš man parādā piecus tūkstošus" vai, ja stils to prasa, „piecus kuskus" attiecīgā reģistra tekstā. Skaitļa pieraksts latviski jāveido pēc mūsu noteikumiem: tūkstošus atdala ar atstarpi, decimāldaļu ar komatu, un valūtas nosaukums raksta ar mazo burtu.