Kādi nodokļi Latvijā finansē veselības aprūpi?
Īsā atbilde
Latvijā nav atsevišķa veselības nodokļa: valsts apmaksāto veselības aprūpi finansē no valsts budžeta, kurā ieplūst gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan pārējie nodokļi. Konkrētās likmes nosaka tiesību akti, un tās publicē Valsts ieņēmumu dienests.
Pirmais, kas jāizmet no galvas, ir doma par atsevišķu maksājumu, kas pircēja veidā nopērk veselības aprūpi. Latvijā šāda maksājuma nav. Nauda, ar ko apmaksā ģimenes ārstu, izmeklējumus un slimnīcu, nonāk valsts budžetā kopā ar pārējiem nodokļu ieņēmumiem, un pēc tam Saeima ar gadskārtējo budžeta likumu izlemj, cik no tā novirzīt veselības nozarei.
Otrs elements ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb VSAOI. Tās maksā gan darba devējs, gan darba ņēmējs, algas aprēķinā tās parādās kā divas atsevišķas daļas, un administrē tās Valsts ieņēmumu dienests. Iemaksa ir viena, bet tā tiek sadalīta pa vairākiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, un daļa no tās tiek novirzīta tieši veselības aprūpei.
Trešais elements ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko ietur no algas un no saimnieciskās darbības ienākumiem. Tas nav paredzēts veselībai, bet tieši no šādiem vispārējiem ieņēmumiem veidojas budžets, no kura Nacionālais veselības dienests pēc tam maksā ārstniecības iestādēm par paveikto. Tāpēc jautājums, cik liela daļa no jūsu algas aiziet veselībai, godīgas atbildes nemaz nevar iegūt.
Pašnodarbinātajiem, saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzības saņēmējiem kārtība atšķiras. Viņiem pašiem jāseko līdzi iemaksu apmēram un deklarēšanas termiņiem, un tiesību akti paredz arī minimālo obligāto iemaksu mehānismu, kas darbojas tad, ja ienākumi ir mazi vai nav bijuši vispār. Tieši šajā grupā rodas lielākā daļa negaidīto parādu, tāpēc pirms darbības uzsākšanas kārtība jāizlasa dienesta skaidrojumos.
Svarīgi saprast arī to, ko iemaksas nepērk. Valsts apmaksātā veselības aprūpe Latvijā nav preču plaukts, kur lielāka iemaksa dod ātrāku rindu; pakalpojuma apjomu ierobežo līgumi ar iestādēm un budžeta apjoms, nevis konkrētā cilvēka nodokļu vēsture. Tāpat iemaksu veikšana nenozīmē, ka par vizīti nebūs jāmaksā pacienta iemaksa, no kuras atbrīvotas tikai noteiktas iedzīvotāju grupas.
Konkrēti skaitļi jāskatās avotā, kas tos publicē. Sociālo iemaksu likmi un tās sadalījumu nosaka normatīvie akti, kas pieejami portālā likumi.lv, bet praktiskus skaidrojumus, kalkulatorus un piemērus publicē Valsts ieņēmumu dienests. Likmes mēdz mainīties reizē ar gadskārtējo budžeta paketi, tāpēc pagājušā gada raksts vai kalkulators internetā var būt novecojis jau janvārī.
Ko darīt, ja šķiet, ka darba devējs iemaksas neveic
To var pārbaudīt pats. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par jūsu vārdā veiktajām iemaksām ir pieejami elektroniski, un tur redzams, par kuriem mēnešiem iemaksas ir saņemtas. Ja periodi trūkst vai summas neatbilst algai, vispirms jārunā ar darba devēju, jo bieži tā ir grāmatvedības kļūda, nevis ļaunprātība.
Ja saruna nelīdz, iesniegums jāraksta Valsts ieņēmumu dienestam, kas administrē iemaksas. Sekas ir taustāmas: no iemaksu vēstures ir atkarīgs slimības, maternitātes un bezdarbnieka pabalsta apmērs, kā arī pensijas kapitāls. Jo ilgāk problēma paliek nefiksēta, jo grūtāk to vēlāk izlabot, tāpēc vilcināties nav vērts.
Ar ko to nedrīkst jaukt
Veselības apdrošināšanas polise, ko piedāvā darba devējs, nav nodoklis un nav valsts sistēmas daļa. Tā ir privāts apdrošināšanas līgums, kas sedz daļu maksas pakalpojumu, un tiesību akti paredz noteiktu atvieglojumu darba devējam, ja polise atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem. Polise neaizstāj valsts apmaksāto aprūpi un neatceļ pacienta iemaksu.
Tāpat nevajag jaukt Eiropas veselības apdrošināšanas karti ar ceļojumu apdrošināšanu. Karte dod tiesības uz nepieciešamo palīdzību citās Eiropas Savienības valstīs uz vietējiem noteikumiem, bet nesedz ne repatriāciju, ne pašrisku. Karti bez maksas izsniedz Nacionālais veselības dienests, un to ir vērts pieprasīt savlaicīgi, nevis lidostā.
Kā pārrēķināt to savai algai
Lai saprastu, cik no jūsu darba izmaksām aiziet nodokļos, jāskatās nevis uz neto summu kontā, bet uz darbaspēka kopējām izmaksām. Tajās ietilpst bruto alga, no kuras ietur ienākuma nodokli un darba ņēmēja iemaksu daļu, un virs tās vēl darba devēja iemaksu daļa, ko darbinieks algas lapiņā parasti neredz.
Praktiskais rīks ir Valsts ieņēmumu dienesta publicētais algas kalkulators un elektroniskās deklarēšanas sistēma, kurā redzama arī algas nodokļu grāmatiņa. Tieši tur norāda atvieglojumus par apgādājamiem un citus atvieglojumus, un neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība laika gaitā ir mainīta, tāpēc spēkā esošie nosacījumi jālasa dienesta skaidrojumā.