Ar ko nominālais IKP atšķiras no reālā?

Iekšzemes kopprodukts ir visu valstī saražoto preču un pakalpojumu pievienotās vērtības summa noteiktā periodā. Ja šo summu izsaka tā gada cenās, kurā ražošana notika, iegūst nominālo jeb faktiskajās cenās izteikto IKP. Problēma ir tā, ka šāds skaitlis aug arī tad, ja saražots tikpat daudz, bet cenas ir pieaugušas. Tieši tāpēc virsraksts par IKP pieaugumu eiro izteiksmē pats par sevi neko nepasaka par to, vai valstī tiešām saražots vairāk.

Reālo IKP iegūst, pārrēķinot apjomus salīdzināmās cenās, proti, izmantojot kādas bāzes perioda cenas vai mūsdienās biežāk lietoto ķēdes indeksu metodi. Attiecību starp nominālo un reālo IKP sauc par IKP deflatoru, un tas ir plašākais cenu līmeņa rādītājs tautsaimniecībā. Deflatoru nevajag jaukt ar patēriņa cenu indeksu: patēriņa cenu indekss mēra mājsaimniecību groza cenas, bet deflators aptver visu saražoto, ieskaitot investīciju preces un eksportu.

Praksē rādītājus izvēlas pēc uzdevuma. Nominālais IKP ir pareizā saucēja izvēle, ja rēķina attiecības pret citiem tā paša gada naudas lielumiem, piemēram, valsts parāda vai budžeta deficīta attiecību pret IKP, nodokļu ieņēmumu īpatsvaru vai investīciju apjomu procentos no IKP. Reālais IKP ir pareizā izvēle, ja salīdzina gadus savā starpā un runā par izaugsmi vai recesiju. Sajaukt tos ir visbiežākā kļūda sarunā par ekonomiku.

Ir vēl divi rādītāji, kas parasti noder vairāk nekā kopsumma. Pirmais ir IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ļauj salīdzināt dažāda lieluma valstis. Otrais ir IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas standarta, kas papildus izslēdz cenu līmeņa atšķirības starp valstīm, un tieši šo rādītāju izmanto, salīdzinot Latviju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja kāds salīdzina Latvijas un Vācijas algas vai IKP tikai eiro izteiksmē, salīdzinājums ir nepilnīgs.

Skaitļus vērts lasīt uzmanīgi arī tehnisku iemeslu dēļ. Ceturkšņa dati parasti tiek publicēti vispirms kā ātrais novērtējums un vēlāk precizēti, tāpēc pirmā publikācija nav galīgā patiesība. Ceturkšņus salīdzina vai nu ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, vai ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, un šīs divas pieejas var dot atšķirīgu ainu. Visbeidzot IKP mēra ražošanas apjomu, nevis labklājību, veselību vai ienākumu sadalījumu, tāpēc uz jautājumu, vai cilvēki dzīvo labāk, tas viens pats neatbild.

Latvijas gadījumā šo atšķirību ir viegli ieraudzīt uz vietas. Gados ar augstu inflāciju tautsaimniecības apjoms eiro izteiksmē auga manāmi, kamēr reālais apjoms varēja stagnēt vai pat sarukt, un publiskajā diskusijā abi skaitļi bieži tika lietoti jaukti. Vēl viena Latvijai raksturīga niansa ir tā, ka neliela un atvērta tautsaimniecība reaģē uz eksporta tirgu svārstībām straujāk nekā lielas valstis, tāpēc viena ceturkšņa rādītājs pats par sevi tendenci vēl neapliecina. Ekonomisti šā iemesla dēļ skatās vismaz četru ceturkšņu rindu un salīdzina to ar kaimiņvalstu datiem.