Kas ir nominālais ienesīgums?

Aprēķins ir vienkāršs: no ieguldījuma beigu vērtības atņem sākotnējo vērtību, pieskaita saņemtos maksājumus, piemēram, dividendes vai kupona procentus, un rezultātu izdala ar sākotnējo summu. Ja ieguldīti 1 000 eiro, gada laikā saņemti 20 eiro dividendēs un gada beigās ieguldījuma vērtība ir 1 030 eiro, nominālais ienesīgums par gadu ir 5 %. Šāds rādītājs ir ērts, jo to var aprēķināt no diviem skaitļiem, bet tieši tāpēc tas arī daudz ko noklusē.

Pirmais, ko tas neņem vērā, ir inflācija. Reālais ienesīgums rāda, cik pieaugusi naudas pirktspēja, un to iegūst, no nominālā atskaitot cenu pieaugumu. Aptuvenam vērtējumam pietiek ar atņemšanu, bet precīzi rēķina, dalot vienu ar otru: reālais ienesīgums ir (1 + nominālais), dalīts ar (1 + inflācija), atņemot vienu. Ja noguldījums gadā deva 3 %, bet cenas auga par 5 %, konta atlikums ir pieaudzis, taču par šo naudu var nopirkt mazāk nekā gadu iepriekš, un reālais ienesīgums ir negatīvs. Šis ir svarīgākais iemesls, kāpēc ilgtermiņa uzkrājumus nevar vērtēt pēc konta izraksta vien.

Otrais, ko nominālais rādītājs neietver, ir izmaksas un nodokļi. Ieguldījumu fondam ir pārvaldīšanas maksa, kas tiek ieturēta neatkarīgi no rezultāta, brokerim ir darījuma komisija, kontam var būt turēšanas maksa. Latvijā ienākums no kapitāla un kapitāla pieaugums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un deklarēšanas kārtība atšķiras atkarībā no tā, vai ieguldījums tiek turēts parastā kontā vai ieguldījumu kontā; likmes un termiņus publicē Valsts ieņēmumu dienests. Valūtas maiņa pievieno vēl vienu slāni: ieguldījums dolāros var uzrādīt peļņu dolāros un zaudējumu eiro.

Lai divus ieguldījumus salīdzinātu godīgi, ienesīgums jāpārrēķina uz vienādu periodu. Ja ieguldījums turēts vairākus gadus, gada vidējo ienesīgumu rēķina kā ģeometrisko, nevis aritmētisko vidējo: no beigu un sākuma vērtības attiecības velk sakni ar gadu skaitu un atņem vienu. Aritmētiskais vidējais šeit maldina, jo pēc krituma nepieciešams lielāks pieaugums, lai atgrieztos sākuma punktā: ja vērtība gadā samazinās uz pusi, nākamajā gadā tai jādubultojas tikai tāpēc, lai nebūtu zaudējumu. Tāpat jāņem vērā papildu iemaksas un izņemšana: ja nauda pievienota gada vidū, vienkāršā formula vairs nedarbojas un rezultāts jārēķina, ņemot vērā naudas plūsmas laiku.

Terminus mēdz sajaukt. Nominālā likme nav tas pats, kas efektīvā likme: ja procenti tiek pieskaitīti pamatsummai vairākas reizes gadā, efektīvā likme ir lielāka nekā deklarētā gada likme. Kredītos līdzīgu lomu pilda gada procentu likme, kas ietver visas izmaksas. Obligācijām savukārt kupona likme nav tas pats, kas ienesīgums līdz dzēšanai, jo pēdējais ņem vērā arī cenu, par kādu obligācija nopirkta. Un vēsturiskais ienesīgums, pat ja tas ir korekti aprēķināts, neko negarantē par nākotni. Ja runa ir par lielām summām vai pensiju uzkrājumu, aprēķinu un risku sadalījumu ir vērts pārrunāt ar licencētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, jo vispārīgs skaidrojums individuālu konsultāciju neaizstāj.

Šie jēdzieni tieši attiecas arī uz pensiju uzkrājumu. Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu rezultātus un izmaksas publicē plānu pārvaldītāji, bet savu uzkrājumu katrs var apskatīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumos portālā latvija.lv. Salīdzinot plānus, jāskatās ilgāks periods un komisijas maksas, nevis pēdējā gada skaitlis, jo tieši izmaksas ir vienīgais faktors, kas ir zināms iepriekš. Privātajos pensiju fondos papildus jāņem vērā nodokļu atvieglojuma kārtība, kuru nosaka likums un skaidro Valsts ieņēmumu dienests.