TJG Online
Savienotās Valstis

Ņūdžersijas štata karogs un tā simbolika

Īsā atbilde

Ņūdžersijas karogs ir gaiši dzeltenbrūns audums ar štata ģerboni vidū, un šo krāsu kopā ar tā saukto Džersijas zilo tradīcija saista ar Neatkarības kara laika formastērpu atlokiem. Oficiāli karogu štata likumdevējs apstiprināja 19. gadsimta beigās.

Ņūdžersijas karoga pamatkrāsa nav nedz balta, nedz spilgti dzeltena, bet gan blāva dzeltenbrūna nokrāsa, kādu 18. gadsimtā izmantoja uniformu apdarē. Stāsts, ko atkārto gan štata iestādes, gan vēsturnieki, ir tāds, ka Džordžs Vašingtons 1779. gadā noteica Ņūdžersijas vienībām zilus mundierus ar šādas krāsas atlokiem un apkaklēm. Kad pēc vairāk nekā simt gadiem štatam vajadzēja oficiālu karogu, šo krāsu pāri izvēlējās kā saikni ar štata militāro pagātni.

Karoga vidū ir štata ģerbonis, un tieši tas nes visu saturisko slodzi. Vairogā attēloti trīs arkli, kas norāda uz lauksaimniecību, virs vairoga ir bruņucepure ar zirga galvu, bet abās pusēs stāv divas sieviešu figūras: Brīvība ar brīvības cepurīti uz kāta un romiešu labības dieviete Cerera ar pārpilnības ragu. Lentē lasāma devīze, kas tulkojama kā brīvība un labklājība, kā arī 1776. gads, kad tika pasludināta ASV neatkarība.

Karogu pētnieki jeb veksilologi šāda tipa karogus mēdz kritizēt ar apzīmējumu „zīmogs uz palaga“: sarežģīts ģerbonis uz vienkrāsaina auduma no attāluma nav saskatāms un slikti atpazīstams. Tā ir plaši izplatīta ASV štatu karogu iezīme, jo vairums štatu vienkārši pārnesa uz auduma savu jau esošo lielo zīmogu. Pēdējās desmitgadēs atsevišķi štati savus karogus ir vienkāršojuši, taču Ņūdžersija pie vēsturiskā risinājuma ir palikusi.

Svarīga atšķirība no Latvijas: ASV nav vienas centrālas heraldikas iestādes, kas apstiprinātu simboliku. Katrs štats savu karogu un zīmogu nosaka pats ar štata likumu, un praksē dizains bieži ir fiksēts tikai vārdiskā aprakstā, bez precīzas krāsu specifikācijas. Tāpēc dažādu ražotāju izgatavoti viena un tā paša štata karogi var atšķirties pēc toņa. Latvijā tā nav: valsts karoga krāsa, proporcijas un lietošanas kārtība ir noteiktas normatīvi un vienādi visiem.

Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru, un tas ir nostiprināts Satversmē līdzās valodai un ģerbonim. Krāsa nav parastā sarkanā, bet tumšāks karmīnsarkans tonis, ko sarunvalodā sauc par Latvijas sarkano, svītru attiecība platumā ir 2:1:2, bet karoga platuma attiecība pret garumu ir 1:2. Šīs proporcijas nav gaumes jautājums, tās nosaka Latvijas valsts karoga likums, un tajā pašā likumā ir arī prasības karoga izskatam un novietojumam.

Kā atšķirt karogu no ģerboņa

Karogs un ģerbonis ir divi dažādi simboli ar atšķirīgu lietojumu. Ģerbonis ir heraldiska zīme ar stingri aprakstāmu uzbūvi, ko lieto dokumentos, zīmogos un iestāžu izkārtnēs; karogs ir audums ar noteiktām proporcijām, ko izkar un nes. ASV štatu gadījumā abi bieži saplūst, jo karogā vienkārši ievietots ģerbonis vai zīmogs, un tieši tāpēc amerikāņu štatu karogi savā starpā ir tik līdzīgi.

Latvijā šī robeža ir skaidra. Latvijas valsts ģerbonis ar sauli, trim zvaigznēm, lauvu un grifu pastāv atsevišķi no karoga, un tā lietojums, tostarp lielā, papildinātā un mazā ģerboņa atšķirības, ir reglamentēts atsevišķi. Pašvaldību, iestāžu un privātpersonu ģerboņus izvērtē un reģistrē Valsts heraldikas komisija, tāpēc ģerboni nevar vienkārši uzzīmēt un sākt lietot.

Kad un kā Latvijā izkar valsts karogu

Latvijā karoga lietošanas dienas ir noteiktas ar likumu. Daļa ir svētku dienas, kad karogu izkar parastā veidā, bet atsevišķas piemiņas dienas, piemēram, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas martā un jūnijā, prasa sēru noformējumu, tas ir, karogu ar melnu lenti. Pilns dienu uzskaitījums ir Latvijas valsts karoga likumā portālā likumi.lv, un tieši tur to ir vērts pārbaudīt, nevis paļauties uz atmiņu vai sociālo tīklu ierakstiem.

Praktiskie noteikumi, kurus pārkāpj visbiežāk: karogam jābūt tīram un nesaplēstam, tas nedrīkst skart zemi, to nedrīkst lietot kā galdautu, iesaiņojumu vai apģērba daļu, un mastā tas paceļams tā, lai karogs nebūtu apgriezts otrādi. Daudzdzīvokļu mājās karogu parasti izkar pie fasādes tam paredzētā vietā, un par to atbild ēkas apsaimniekotājs; ja karoga turētāja nav, to var prasīt uzstādīt dzīvokļu īpašnieku kopība. Par necienīgu rīcību ar valsts simboliem ir paredzēta administratīvā atbildība.

Avoti