Kā Latvijā aizsargā pacienta veselības datus?
Īsā atbilde
HIPAA privātuma noteikums ir ASV regulējums, kam Latvijā atbilst Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) kopā ar Pacientu tiesību likumu un ārstniecības noslēpuma institūtu. Veselības dati ir īpašas kategorijas personas dati, kurus drīkst apstrādāt tikai likumā noteiktos gadījumos.
Vispārīgā datu aizsardzības regula veselības datu apstrādi principā aizliedz un pēc tam uzskaita izņēmumus. Ārstniecības iestādei pamats ir veselības aprūpes sniegšana, un tā nav balstīta uz piekrišanu: pacients nevar atsaukt piekrišanu tam, ka ārsts dokumentē sniegto palīdzību. Turpretim datu izmantošanai citiem mērķiem, piemēram, pētniecībai vai mārketingam, vajadzīgs atsevišķs tiesiskais pamats.
Pacientu tiesību likums nosaka ārstniecības noslēpumu: informācija par pacienta veselību, diagnozi, ārstēšanu un pat par vēršanos pēc palīdzības ir konfidenciāla. To drīkst izpaust ar pacienta piekrišanu vai likumā tieši noteiktos gadījumos, piemēram, pēc izmeklēšanas iestādes vai tiesas pieprasījuma, epidemioloģiskās drošības vajadzībām vai citam ārstniecības personālam, kas iesaistīts konkrētā pacienta aprūpē.
Pacientam ir tiesības piekļūt saviem medicīniskajiem dokumentiem, saņemt to kopijas, prasīt neprecīzu datu labošanu un uzzināt, kam viņa dati ir nodoti. Elektroniskajā veselības sistēmā pacients var redzēt savus datus un pārbaudīt, kuras ārstniecības personas tiem piekļuvušas, kā arī noteikt atsevišķus piekļuves ierobežojumus.
Lai saņemtu savu medicīnisko dokumentu kopijas, jāiesniedz rakstisks iesniegums tai ārstniecības iestādei, kurā dokumenti atrodas, norādot, par kādu periodu un kādus dokumentus vajag. Iesniegumu var iesniegt klātienē, nosūtīt pa pastu vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu. Iestādei ir pienākums atbildēt normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Ja dokumenti vajadzīgi otra speciālista viedoklim vai ārstēšanai ārvalstī, to ir vērts norādīt uzreiz, jo tad parasti tiek sagatavots izraksts ar izmeklējumu rezultātiem.
Ārstniecības iestādei jānodrošina tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi: piekļuves tiesības tikai tiem darbiniekiem, kam tās nepieciešamas, piekļuves reģistrēšana, darbinieku apmācība un līgumi ar apstrādātājiem. Lielākajai daļai ārstniecības iestāžu jāieceļ datu aizsardzības speciālists, un par datu aizsardzības pārkāpumu noteiktos gadījumos jāziņo uzraudzības iestādei un pašam pacientam.
Atsevišķi jāzina, kā rīkoties ar tuvinieku datiem. Pieaugušas rīcībspējīgas personas dati piederīgajiem netiek izsniegti automātiski, arī laulātajam ne, ja pats pacients nav norādījis citādi. Tieši tāpēc ir praktiski jau laikus rakstiski norādīt ārstniecības iestādē, kuram no tuviniekiem drīkst sniegt informāciju. Nepilngadīgā datu gadījumā tiesības īsteno likumiskais pārstāvis, taču arī šeit pastāv izņēmumi, kas saistīti ar bērna vecumu un konkrēto pakalpojumu.
Biežākie pārkāpumi praksē
Visbiežāk problēmas rodas nevis no uzlaušanas, bet no neuzmanības: saruna par pacientu koplietošanas telpā, dokumenti atstāti redzamā vietā, informācijas izpaušana pa tālruni personai, kuras identitāte nav pārbaudīta, vai ziņkārības dēļ atvērts kolēģa un paziņas ieraksts.
Informācijas izpaušana pacienta tuviniekiem nav pašsaprotama. Pacients var norādīt, kam informāciju sniegt, un šī griba ir jāievēro.
Kā sagatavot sūdzību
Sūdzība ir iedarbīgāka, ja tajā ir fakti, nevis vērtējumi. Jānorāda datums un vieta, kas tieši notika, kuri dati tika izpausti vai kļūdaini apstrādāti, kas to izdarīja, kādi pierādījumi ir pieejami, kā arī tas, ko iesniedzējs prasa: labot datus, izbeigt apstrādi vai izvērtēt darbinieka rīcību.
Pielikumā der ekrānattēli, sarakste, dokumentu kopijas un e-veselības piekļuves vēstures izdruka. Iesniegumam jāglabā apstiprinājums par nosūtīšanu, jo no tā skaita atbildes termiņu.
Kur sūdzēties
Vispirms iesniegums iesniedzams pašai ārstniecības iestādei vai tās datu aizsardzības speciālistam. Ja atbilde neapmierina, sūdzību par personas datu apstrādi izskata Datu valsts inspekcija, bet par veselības aprūpes kvalitāti un ārstniecības personu rīcību sūdzību izskata Veselības inspekcija.
Konkrētos gadījumos, īpaši ja nodarīts kaitējums, ir vērts konsultēties ar juristu, jo prasījumi par datu aizsardzības pārkāpumiem un par ārstniecības kļūdām tiek izskatīti atšķirīgā kārtībā. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj juridisko konsultāciju.