Kas ir partnerība un ar ko tā atšķiras no laulības?

Īsā atbilde

Partnerība Latvijā ir pie zvērināta notāra reģistrētas divu pilngadīgu personu attiecības, kas dod noteiktas savstarpējas tiesības un pienākumus, bet nav laulība un nedod visu laulāto tiesību apjomu. To reģistrē ar notariālu aktu, un ziņas par to tiek iekļautas notāru uzturētajā reģistrā.

Angliski runājošajās valstīs lietotais jēdziens „civil union“ latviski bieži pārtulkots kā „civilā savienība“, un tas rada apjukumu, jo Latvijas tiesību sistēmā šāda termina nav. Latvijā lietojamais vārds ir partnerība, un tas ir patstāvīgs institūts, kas neizriet no ASV štatu vai kādas citas valsts regulējuma. Tāpēc ārzemju rakstos lasītie nosacījumi Latvijā nav piemērojami, pat ja apraksts izklausās līdzīgs.

Reģistrācijas mehānika ir vienkārša un notiek pie zvērināta notāra. Abām personām jāierodas klātienē, jābūt pilngadīgām un rīcībspējīgām, tās nedrīkst atrasties laulībā vai citā spēkā esošā partnerībā, un tās nedrīkst būt tuvos radniecības attiecībās, kas liedz arī laulību. Notārs sastāda notariālu aktu, un tieši šis akts, nevis kopdzīve vai kopīga adrese, rada tiesiskās sekas. Partnerību izbeidz arī notariālā kārtībā, un tā izbeidzas ar partnera nāvi vai ar laulības noslēgšanu.

Svarīgākais, ko saprast: partnerības radītās tiesības nav sakopotas vienā likumā. Ieviešot institūtu, tika grozīti vairāki nozaru likumi, tāpēc atbilde uz jautājumu „ko partnerība man dod“ katrā jomā jāmeklē atsevišķi: veselības aprūpē, sociālajās garantijās, nodokļos, procesuālajās tiesībās un attiecībās ar darba devēju. Šis saraksts ar laiku papildinās, tāpēc konkrētais apjoms jāpārrunā ar notāru vai juristu tieši pirms lēmuma pieņemšanas.

Atšķirības no laulības ir būtiskas un tieši mantiskajā daļā. Laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļā vai konfesijas garīdznieks ar valsts atzītām tiesībām; laulāto mantiskās attiecības, tostarp likumiskās mantiskās attiecības un laulāto kopmanta, detalizēti regulētas Civillikumā, un laulātais ir likumiskais mantinieks. Partnerība šādu pilnu mantisko un mantojuma regulējumu nesniedz, tāpēc partneriem mantiskie jautājumi jāsakārto pašiem.

Praksē tas nozīmē konkrētus dokumentus. Ja vēlaties, lai partneris mantotu, vajadzīgs testaments; ja īpašums tiek pirkts kopīgi, vajadzīgs skaidrs īpašuma tiesību sadalījums zemesgrāmatā vai kopīpašuma līgums; ja svarīgi, lai partneris varētu rīkoties jūsu vārdā, vajadzīga pilnvara. Dzīvības apdrošināšanā labuma guvēju norāda līgumā, un šī norāde darbojas neatkarīgi no ģimenes statusa. Šīs četras lietas atrisina lielāko daļu no tā, kāpēc pāri vispār domā par statusa maiņu.

Institūts Latvijā radās nevis pēkšņi, bet pēc ilgas tiesiskas diskusijas par to, kā valstij jāaizsargā ģimene, kas nav dibināta laulībā. Satversmes tiesa vairākos spriedumos norādīja, ka valstij ir pienākums nodrošināt tiesisku aizsardzību arī tādām ģimenes attiecībām, kuras neatbilst Satversmē nostiprinātajam laulības jēdzienam, un tieši tas noveda pie atsevišķa reģistrācijas mehānisma izveides. Šis konteksts ir noderīgs, jo paskaidro, kāpēc partnerība ir veidota kā mērķtiecīgi šaurāks institūts nekā laulība, nevis kā tās aizstājējs.

Ar ko partnerību sajauc

Visbiežākais maldīgais priekšstats ir, ka ilga kopdzīve pati par sevi rada tiesības. Latvijā nereģistrēta faktiskā kopdzīve, cik ilga tā arī nebūtu, mantojuma tiesības nerada un uz kopīgi iegādāto mantu automātiski neattiecas. Ja īpašums reģistrēts uz viena partnera vārda, otram pēc šķiršanās vai nāves nākas pierādīt savu ieguldījumu vispārējā kārtībā, un tas ir dārgi un neparedzami.

Otra sajaukšana notiek ar ārvalstīs noslēgtām viendzimuma laulībām un partnerībām. Vai un kādā apjomā ārvalstī reģistrēts statuss Latvijā tiek atzīts, ir atsevišķs starptautisko privāttiesību jautājums, kuru ietekmē arī Eiropas Savienības Tiesas prakse par personu brīvu pārvietošanos. To nevajag risināt pēc analoģijas ar draugu pieredzi: tā ir situācija juristam.

Kad iet pie notāra un kad pie advokāta

Pašu partnerības reģistrāciju un izbeigšanu kārto zvērināts notārs, un tas ir arī lētākais un ātrākais ceļš, kur uzdot pamata jautājumus. Notārs sastāda testamentus un pilnvaras, kā arī paskaidro, kādi dokumenti vajadzīgi, tāpēc vienā apmeklējumā var nokārtot gan statusu, gan mantiskos pamatus.

Zvērināts advokāts ir vajadzīgs tad, kad ir bērni no iepriekšējām attiecībām, uzņēmuma daļas, kopīgi kredīti vai pārrobežu elements. Tāpat advokāts ir vietā, ja rodas strīds ar mirušā partnera radiniekiem: mantojuma lietas risina notārs, bet strīdu izšķir tiesa, un tur pierādījumi jāsagatavo laikus.

Īsā atbilde

Ar ko partnerību sajauc

Kad iet pie notāra un kad pie advokāta

Avoti

Saistītie jautājumi