Kas ir Rons Pols un ko viņš pārstāv?

Polu neapturēja idejas, bet ASV partiju sistēmas mehānika. Prezidenta izvirzīšana notiek partiju priekšvēlēšanās štatu līmenī, un kandidātam vajadzīgs plašs partijas aparāta atbalsts, nevis ļoti aktīva, bet skaitliski neliela atbalstītāju grupa. Polam bija otrais, ne pirmais.

Tieši tāpēc viņa ietekme izpaudās citādi: ar balsojumu vēsturi, kas radīja principiāla cilvēka reputāciju, un ar kampaņām, kas sakārtoja jaunu vēlētāju paaudzi.

Amerikāņu vārdu liberal Latvijā mēdz tulkot kā „liberālis”, un rezultāts ir pretējs oriģinālam. ASV liberal apzīmē kreisāku, valsts iesaisti atbalstošu politiķi; Eiropā un Latvijā liberālis biežāk nozīmē tirgus brīvības piekritēju.

Libertārietis ir vēl kas cits: tas ir cilvēks, kurš grib minimālu valsti gan ekonomikā, gan privātajā dzīvē, gan ārpolitikā vienlaikus. Tests: ja politiķis vienā balsojumā ir pret nodokļu celšanu un tajā pašā laikā pret militāru operāciju un pret valsts iejaukšanos personīgajā izvēlē, viņš ir tuvāk libertārietim nekā konservatīvajam.

Latvijas partiju ainavā tiešas atbilsmes nav. Latvijā partiju nosaukumos vārds „liberāls” parasti norāda uz saimniecisko politiku, nevis uz amerikāņu nozīmi, un NATO kolektīvās aizsardzības atbalsts ir gandrīz visu parlamenta partiju kopsaucējs, kas Pola neintervencionismu šeit padara par marginālu pozīciju.

Pola argumentus par centrālo banku Latvijā dažkārt pārceļ uz Latvijas Banku vai Eiropas Centrālo banku tā, it kā tie būtu tie paši institūti. Tā nav: eirozonā monetāro politiku nosaka ECB padome, kurā piedalās arī Latvijas Bankas prezidents, un Latvijas Banka pati naudas emisijas lēmumus nepieņem. Kritika par ASV Federālo rezervju struktūru uz šo sistēmu automātiski neattiecas.

Otra kļūda ir uzskatīt Polu par valdošās ASV politikas pārstāvi. Viņš gandrīz visu mūžu bija apzināta mazākuma balss savā partijā, un no viņa pozīcijas nevar secināt, ko dara ASV valdība.

Vai viņa ekonomiskā programma būtu strādājusi, nav pārbaudāms: neviena viņa galvenā ideja nav īstenota, tāpēc jebkurš apgalvojums par sekām paliek teorētisks un starp ekonomistiem strīdīgs.

Ja interesē pirmavoti, drošāk ir skatīties viņa balsojumu ierakstus Kongresa oficiālajās datubāzēs un viņa runu stenogrammas, nevis atbalstītāju vai pretinieku apkopojumus, kuros citāti mēdz būt izrauti no konteksta.