No kurienes cēlies sarkanbaltsarkanais karogs?

Vecākā pēda ved uz 13. gadsimta beigām. Atskaņu hronikā, kas sarakstīta viduslaiku vācu valodā, aprakstīta Cēsu apkaimes latgaļu karaspēka vienība, kas devusies cīņā ar sarkanu karogu, kuram pāri gājusi balta svītra. Tieši šis pieraksts ļauj Latvijas karogu ierindot starp pasaulē senāk pieminētajiem. Jāpatur prātā, ka hronikas apraksts nav zīmējums: tas nesaka neko par precīzām proporcijām vai krāsas toni, un viss pārējais ir vēlāko gadsimtu darbs.

Tautā pazīstamā teika par ievainoto vadoni, kuru ietinuši baltā palagā un kura asinis nokrāsojušas malas, bet vidusdaļa palikusi balta, ir vēlāka izcelsme. Vēsturnieki to vērtē kā skaistu skaidrojumu, nevis pierādītu notikumu. Šādas teikas ir noderīgas, lai simbolu atcerētos, bet tās nav vēstures avots, un skolas darbā tās korekti pieminēt tieši kā teiku.

Karoga atgriešanās sākās 19. gadsimta otrajā pusē, kad latviešu inteliģence meklēja tautai savus simbolus. 20. gadsimta sākumā, it īpaši 1917. gadā, mākslinieku un sabiedrisko darbinieku apspriedēs tika noteikts karoga izskats: karmīnsarkans, tumšs tonis, šaurāka baltā josla vidū un noteiktas malu attiecības. Ar likumu karogu apstiprināja neilgi pēc Latvijas Republikas nodibināšanas, 20. gadsimta 20. gadu sākumā, un šis apraksts ar nelielām precizācijām ir spēkā joprojām.

Padomju okupācijas gados sarkanbaltsarkanais karogs bija aizliegts, un tā izkāršana vai glabāšana bija sodāma. Daudzas ģimenes karogus paslēpa, un daļa no tiem 20. gadsimta 80. gadu beigās tika izvilkta no bēniņiem. Atmodas laikā, 1988. gadā, karogu atkal atļāva publiski lietot, un neilgi pēc tam tas atguva valsts karoga statusu. Tāpēc daudziem cilvēkiem karogs nav tikai valsts atribūts, bet arī atmiņa par konkrētu brīdi.

Vēsturiskais stāsts izskaidro arī to, kāpēc karoga tonis ir tik svarīgs. Latvijas sarkanais nav spilgti sarkans, bet tumšs, brūngani sarkans karmīns, un tieši ar to karogs atšķiras no līdzīgas uzbūves ārvalstu karogiem. Ražotāji, kas strādā ar Latvijas tirgu, šo toni pazīst, bet lēti ievestie suvenīru karodziņi bieži ir ar nepareizu, gaišu sarkano un vienāda platuma joslām.

Ja karogs vajadzīgs skolai, pasākumam vai mājai, vērts zināt, kur meklēt pirmavotu. Karoga apraksts, proporcijas un lietošanas kārtība ir Latvijas valsts karoga likumā, kas publicēts vietnē likumi.lv. Vēstures daļai noder Latvijas Nacionālā vēstures muzeja materiāli un Latvijas Nacionālā bibliotēka, kur pieejama digitalizētā periodika un var redzēt, kā par karogu rakstīts tā laika presē.