Kāda ir Latvijas karoga vēsture?

Vecākā liecība ir Atskaņu hronikā, kurā aprakstīta Cēsu latgaļu karaspēka vienība ar sarkanu karogu, kam pāri balta svītra. Ar šo pieminējumu saistīta arī nostāsta versija par nāvīgi ievainotu vadoni, kurš ietīts baltā palagā, kura malas piesūkušās ar asinīm, bet vidus palicis balts. Vēsturnieki šo skaidrojumu uzskata par vēlāku leģendu, nevis hronikā apliecinātu faktu, tomēr tas ir dziļi iesakņojies tautas apziņā un tiek pārstāstīts skolās.

Karogs no hronikas lappusēm atgriezās sabiedrības apritē 19. gadsimta otrajā pusē, kad latviešu studenti un tautas atmodas darbinieki sāka meklēt vēsturiskas liecības par pašu simboliem. 20. gadsimta sākumā karogu jau lietoja latviešu sarīkojumos, un Pirmā pasaules kara laikā tas parādījās kopā ar prasībām pēc valstiskuma. Tolaik atšķīrās gan sarkanās krāsas tonis, gan svītru platums, jo vienota parauga vēl nebija.

Mūsdienu veidolu karogam deva mākslinieks Ansis Cīrulis, kurš noteica tumši sarkano jeb karmīnsarkano toni un svītru samēru, kurā baltā svītra ir šaurāka par sarkanajām. Jaunā valsts šo paraugu nostiprināja tiesību aktā: par valsts karogu un tā lietošanu lēma Satversmes sapulce 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā. Tieši šis samērs un tonis ar nelielām izmaiņām ir spēkā joprojām, un tas atšķir Latvijas karogu no citiem sarkanbaltiem karogiem.

Okupācijas gados sarkanbaltsarkanais karogs bija aizliegts, un par tā izrādīšanu draudēja sods. Tieši tāpēc tas kļuva par pretošanās zīmi, un trimdas latviešu sabiedrībās tas tika lietots nepārtraukti. Latvijā karogs atkal kļuva legāls 1988. gadā, kad tā lietošanu atļāva tā laika augstākā vara, un jau nākamajā gadā to plaši nesa demonstrācijās. 1990. gada februārī likumdevējs to atjaunoja kā valsts karogu, un ar neatkarības faktisko atjaunošanu tas atgriezās uz visiem valsts namiem.

Mūsdienās karoga izskatu un lietošanu nosaka Latvijas valsts karoga likums. Tajā noteikts, ka karoga platuma attiecība pret garumu ir viens pret diviem un ka svītru samērs ir divi pret vienu pret diviem, kā arī aprakstīts sarkanās krāsas tonis. Likums nosaka dienas, kurās karogs jāizkar pie ēkām, un dienas, kad to izkar sēru noformējumā ar melnu lenti. Precīzās krāsas un izmēra prasības nav formalitāte: tieši tās nodrošina, ka karogs visur izskatās vienāds.

Latvijas karogu mēdz sajaukt ar Austrijas karogu, kuram arī ir sarkana balta sarkana horizontāla kompozīcija. Atšķirība ir divkārša: Austrijas karogam visas trīs svītras ir vienāda platuma un sarkanā krāsa ir spilgtāka, kamēr Latvijas karogam baltā svītra ir manāmi šaurāka un sarkanā tumšāka. Pērkot karogu, tieši uz šīm divām pazīmēm ir vērts paskatīties, jo lētos suvenīru karogos abas mēdz būt nepareizas.