TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir štata dinozaurs ASV?

Īsā atbilde

Štata dinozaurs ir ASV štata oficiālais simbols, kas parasti izraudzīts pēc tur atrastajām fosilijām vai pēdu nospiedumiem, un daļai štatu ir arī atsevišķi noteikta oficiālā fosilija. Latvijā šāda simbola nav un nevarētu būt, jo mūsu pamatiežos dinozauru atliekas neatrod.

ASV štatu simbolu sarakstos līdzās putnam, kokam un ziedam nereti ir arī fosilija vai dinozaurs. Lēmumu pieņem štata likumdevējs, un ierosinājums bieži nāk no skolēniem, muzejiem vai vietējiem paleontologiem, tāpēc šādi simboli ir salīdzinoši jauni, pieņemti galvenokārt 20. gadsimta otrajā pusē un vēlāk. Izvēles pamatā parasti ir suga, kuras atliekas attiecīgajā štatā pirmo reizi aprakstītas vai atrastas īpaši lielā skaitā, piemēram, Kolorādo par savu simbolisko fosiliju izvēlējies stegozauru, bet Jūtas paleontoloģijā ievērojama loma ir alozauram.

Simboliskajai izvēlei ir arī praktiska jēga. Tā piesaista uzmanību štata dabas vēstures muzejiem, atbalsta skolu izglītības programmas un tūrisma maršrutus uz izrakumu vietām, kur apmeklētāji var redzēt pēdu nospiedumus klintīs. Tieši tāpēc šādus simbolus mēdz apstiprināt kopā ar skolu iniciatīvām, un daļa lēmumu ir izskaidrojami vairāk ar vietējās identitātes veidošanu nekā ar zinātnisku nozīmi.

Latvijā šāda simbola nav ne tāpēc, ka Latvija būtu paleontoloģiski nabadzīga, bet tāpēc, ka mūsu ģeoloģiskais griezums vienkārši neietver dinozauru laikmeta nogulumus virspusē. Latvijas pamatiežus lielā mērā veido daudz senāki devona perioda nogulumieži, kas radušies ilgi pirms dinozauru parādīšanās, un virs tiem guļ salīdzinoši jauni kvartāra ledāju nogulumi. Mezozoja perioda slāņi, kuros dinozauru atliekas varētu atrasties, mūsu teritorijā nav saglabājušies vai arī nav pieejami virszemē.

Tā vietā Latvijai ir sava spēcīga paleontoloģiskā vizītkarte: devona perioda zivis. Latvijas smilšakmens atradnēs ir atrastas bruņuzivju un daivspurzivju atliekas, kas ir starptautiski nozīmīgas un atrodamas Latvijas Dabas muzeja krājumā, un šā paša perioda ieži veido Gaujas senlejas un Salacas krastu sarkanās klintis. Tieši šis stāsts Latvijas skolēnam ir piederīgāks par dinozauriem: dzīvnieki, kas peldēja seklā jūrā mūsu teritorijas vietā, ir atstājuši pēdas ainavā, ko var aiztikt ar roku.

Salīdzinājums ar Latvijas valsts simboliem arī ir mācību viela pati par sevi. Latvijā oficiālie valsts simboli ir karogs, ģerbonis un himna, un papildus tiem sabiedriskā aptaujā izraudzīti nacionālie simboli dabā, piemēram, nacionālais putns un nacionālais koks. Šos simbolus neapstiprina katrs novads atsevišķi, kā tas notiek ASV štatos, un tieši tāpēc Latvijā nav ne „novada fosilijas“, ne „novada dinozaura“, kaut arī atsevišķiem muzejiem ir savi atpazīstami eksponāti.

Kur Latvijā redzēt īstas fosilijas

Pastāvīgas paleontoloģijas ekspozīcijas ir Latvijas Dabas muzejā, un atsevišķas kolekcijas glabā augstskolu ģeoloģijas nodaļas un novadu muzeji. Dabas takās un atsegumos Gaujas nacionālajā parkā var redzēt pašus devona iežus, bet fosiliju izlaušana no atsegumiem aizsargājamās teritorijās nav atļauta, un par to noteikumus nosaka dabas aizsardzības regulējums.

Ja esat atradis interesantu akmeni vai nospiedumu, pareizā rīcība ir nofotografēt to kopā ar mēroga priekšmetu, fiksēt atrašanas vietu un vērsties muzejā vai pie augstskolas speciālistiem, nevis mēģināt to atbrīvot ar instrumentiem. Neprofesionāla izcelšana visbiežāk pilnībā iznīcina zinātnisko vērtību, jo pazūd informācija par slāni, kurā atradums gulēja.

Skolām un ģimenēm ar bērniem noderīgs ir arī ģeoloģisko atsegumu apraksts dabas taku informācijas stendos, kur norādīts iežu vecums un veidošanās apstākļi. Tas ļauj saistīt konkrēto klinti ar laika skalu un saprast, kāpēc dinozauru te nav, bet zivju atliekas ir.

Kā atšķirt dinozauru no citiem senajiem dzīvniekiem

Sarunvalodā par dinozauriem bieži sauc arī jūras rāpuļus, spārnotos rāpuļus un pat pirmsdinozauru laikmeta dzīvniekus, taču zinātniski tās ir dažādas grupas. Dinozauri ir sauszemes rāpuļu grupa ar raksturīgu kāju novietojumu zem ķermeņa, savukārt ihtiozauri un pleziozauri, kas dzīvoja jūrā, dinozauri nav.

Vēl viena izplatīta sajaukšana ir dinozauri un mamuti. Mamuti dzīvoja ledus laikmetā, daudzus desmitus miljonu gadu pēc dinozauru izmiršanas, un tieši viņu atliekas Latvijas teritorijā tiešām ir atrastas. Tāpēc jautājums par „Latvijas dinozauru“ visbiežāk patiesībā ir jautājums par ledus laikmeta faunu vai par devona zivīm.

Avoti