TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir Tenesī ielejas pārvalde (TVA)?

Īsā atbilde

Tenesī ielejas pārvalde (TVA) ir 1933. gadā ar ASV Kongresa likumu dibināta federālai valstij piederoša korporācija, kas apsaimnieko Tenesī upes baseinu un ir lielākā sabiedriskā elektroenerģijas ražotāja ASV. Tās uzdevumi ir elektroenerģijas ražošana, plūdu novēršana, kuģojamība un reģiona attīstība.

TVA radās Lielās depresijas laikā kā Franklina Rūzvelta „Jaunā kursa“ programmas ievērojamākais projekts. Tenesī ieleja tolaik bija viens no nabadzīgākajiem ASV reģioniem: atkārtoti plūdi, noplicināta augsne, gandrīz nekāda elektrība laukos. Pārvalde uzcēla aizsprostu un hidroelektrostaciju kaskādi, kas vienlaikus regulēja upes līmeni, deva strāvu un radīja darbu.

Otrā pasaules kara laikā TVA jauda kļuva par stratēģisku resursu: tieši šī reģiona elektroenerģija apgādāja Oukridžas kodolobjektus Manhetenas projektā. Vēlāk TVA papildināja hidroenerģiju ar oglēm un kodolenerģiju, un mūsdienās tās portfelī ir hidro, kodolenerģijas, gāzes un atjaunīgās jaudas.

Būtiska un bieži pārprasta detaļa: TVA lielāko daļu enerģijas pārdod nevis tieši mājsaimniecībām, bet vietējiem pašvaldību uzņēmumiem un kooperatīviem, kuri to pārdod tālāk galalietotājiem. Tāpat TVA darbību finansē no elektroenerģijas pārdošanas ieņēmumiem, nevis no federālā budžeta asignējumiem, lai gan tā ir valsts īpašums.

Latvijas paralēle, un kur tā beidzas

Tuvākais Latvijas analogs ir Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un Latvenergo. Ķeguma spēkstacija, kas sāka darbu 1939. gadā, bija tieši tāda paša tipa projekts: valsts būvēts enerģētikas objekts, kas vienlaikus bija ekonomiskās neatkarības un modernizācijas simbols. Vēlāk tika uzceltas Pļaviņu un Rīgas hidroelektrostacijas, un Daugavas kaskāde joprojām ir Latvijas elektroenerģijas ražošanas mugurkauls.

Paralēle tomēr beidzas pie tirgus uzbūves. TVA ir vertikāli integrēts ražotājs ar noteiktu apkalpes teritoriju. Eiropas Savienībā šāds modelis nav iespējams: tirgus regulējums prasa nodalīt ražošanu no tīkliem, tāpēc Latvijā pārvades sistēmu uztur AS „Augstsprieguma tīkls“, sadales tīklu AS „Sadales tīkls“, bet elektroenerģiju tirgo savstarpēji konkurējoši tirgotāji, un mājsaimniecība tirgotāju var mainīt.

Kas nosaka cenu tur un šeit

TVA gadījumā cenu nosaka pašas korporācijas valde ASV federālajā ietvarā. Latvijā elektroenerģijas cena veidojas Nord Pool biržā pa stundām, bet sadales un pārvades tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tas nozīmē, ka rēķinā ir vismaz divas atšķirīgas daļas ar atšķirīgu lēmumu pieņēmēju, un mainot tirgotāju, mainās tikai viena no tām.

Šī ir praktiskā atziņa, ko daudzi palaiž garām: ja tirgotāju maina, cerot samazināt visu rēķinu, samazināties var tikai enerģijas komponente, jo sadales tarifs paliek tāds pats neatkarīgi no tirgotāja.

Ar ko TVA jauc

Ar federālo regulatoru. TVA nav uzraudzības iestāde, tā ir uzņēmums. Elektroenerģijas tirgus regulēšana ASV federālā līmenī ir citas iestādes uzdevums, un lielākā daļa mazumtirdzniecības regulēšanas notiek štatu līmenī.

To jauc arī ar upju baseinu apsaimniekošanas aģentūrām Eiropā. Latvijā upju baseinu apsaimniekošanas plānus gatavo vides pārvaldes iestādes, un tām nav nekādas saistības ar elektroenerģijas pārdošanu. Tests: ja iestāde pārdod elektrību, tā nav vides regulators.

Godīgi par robežām

TVA ražošanas struktūra pēdējos gados mainās, jo ogļu jaudas tiek slēgtas, un konkrētie jaudas un ražošanas rādītāji ik gadu atšķiras. Aktuālos datus publicē pati TVA savos gada pārskatos. Latvijas puses skaitļi par ražošanu un patēriņu jāskatās Latvenergo pārskatos un regulatora publikācijās, nevis jāpārnes no ASV piemēriem.

Avoti