TJG Online
Savienotās Valstis

Kāds ir Tenesī štata moto?

Īsā atbilde

Tenesī štata devīze ir „Agriculture and Commerce”, tas ir, „Lauksaimniecība un tirdzniecība”. Šie divi vārdi ir attēloti uz štata zīmoga jau kopš 19. gadsimta sākuma, bet par oficiālu devīzi tos apstiprināja daudz vēlāk, 20. gadsimta beigās.

Devīze nav izraudzīta nejauši. Tenesī zīmogā ir attēlots arkls, kviešu kūlis un kokvilnas stāds, kā arī upes laiva, un abi vārdi ir tieši šo attēlu paraksts: augšējā daļa apzīmē lauksaimniecību, apakšējā daļa tirdzniecību un kravu pārvadājumus pa Tenesī un Misisipi upēm. Tas ir tipisks 19. gadsimta ASV štatu zīmogu paņēmiens, kurā valsts identitāti veido nevis vēsturisks notikums vai valdnieks, bet saimnieciskā nodarbe.

Devīzi bieži sajauc ar štata iesauku un ar reklāmas saukli, kas ir trīs dažādas lietas. Tenesī iesauka ir „Brīvprātīgo štats”, un tā radusies no 19. gadsimta kariem, kuros no štata pieteicās neparasti daudz brīvprātīgo karavīru; tieši šo iesauku izmanto universitātes sporta komandas. Atsevišķi pastāv arī tūrisma saukļi, ko izmanto štata ceļu zīmēs un bukletos. Oficiālā devīze ir tikai viena, un to nosaka štata likums.

ASV štatu devīzes mēdz būt latīniskas un patētiskas, taču Tenesī gadījums parāda otru galējību: pilnīgi lietišķu, saimniecisku formulējumu. Kad šādu devīzi pārtulko latviski, tā skan gandrīz kā ministrijas nosaukums, un tieši tāpēc angļu tekstos to reizēm kļūdaini pasniedz kā kādas iestādes nosaukumu, nevis kā štata simbolu. Lasot ārzemju avotus, ir vērts pārliecināties, vai rakstā runa ir par zīmogu, karogu, iesauku vai devīzi.

Latvijai valsts devīzes normatīvajā nozīmē nav. Tuvākais funkcionālais analogs ir Brīvības pieminekļa uzraksts „Tēvzemei un Brīvībai”, kas sabiedrības apziņā darbojas tieši kā devīze, kaut arī nevienā likumā tāds statuss tam nav piešķirts. Formāli apstiprināta devīze Latvijā ir valsts augstākajam apbalvojumam: Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir „Per aspera ad astra”, latviski „caur ērkšķiem uz zvaigznēm”.

Pašvaldību līmenī Latvijā simbolika ir stingri reglamentēta. Novada vai pilsētas ģerboni nevar vienkārši izdomāt un sākt lietot: heraldisko risinājumu izvērtē un saskaņo Latvijas Republikas Heraldikas komisija, un tikai pēc tam ģerboni reģistrē un pašvaldība to var izmantot dokumentos, zīmogos un karogā. Devīzes latviešu pašvaldību ģerboņos ir retums, atšķirībā no ASV štatiem, kur uzraksts uz lentas ir gandrīz obligāts elements.

Pats devīzes teksts ASV štatos mēdz būt daudzvalodīgs. Daļai štatu devīze ir latīņu valodā, dažiem franču vai spāņu valodā, un ir arī tādi, kur izmantots vietējo tautu valodas izteiciens. Tenesī ar savu vienkāršo angļu formulējumu šajā rindā izskatās nosvērti saimniecisks, un tas ataino 19. gadsimta pašapziņu: štats sevi rādīja kā ražotāju un tirgotāju, nevis kā vēstures mantinieku.

Kā pārbaudīt štata devīzi

Vienīgais drošais avots ir attiecīgā štata likumu krājums, kurā simboli ir uzskaitīti atsevišķā nodaļā kopā ar karogu, putnu, koku un dziesmu. Otrs pārbaudes punkts ir štata sekretāra birojs, kas atbild par zīmoga lietošanu. Enciklopēdijas un ceļvežus var izmantot orientācijai, bet ne kā galīgo atsauci.

Biežākā kļūda ir citēt devīzi no suvenīra vai sporta kluba simbolikas. Komandu saukļi, universitāšu devīzes un pilsētu saukļi ASV ir atsevišķi no štata devīzes un mainās daudz biežāk.

Ar ko to salīdzināt Latvijā

Latvijā valsts simbolu loku nosaka atsevišķi likumi: Latvijas valsts karoga likums, likums par valsts ģerboni un likums par valsts himnu. Tajos ir precīzi aprakstīts izskats un lietošanas kārtība, ieskaitot gadījumus, kad simbolu izmantošana ir aizliegta vai ierobežota.

Uzņēmumam, kas grib ģerboņa vai karoga elementus lietot logo vai preču zīmē, pirms reģistrācijas Patentu valdē ir vērts pārrunāt ieceri ar intelektuālā īpašuma juristu, jo valsts un pašvaldību simboli preču zīmēs ir pieļaujami tikai ar atļauju.

Vēl viena atšķirība ir pati simbolu apstiprināšanas kārtība. ASV to dara ievēlēts likumdevējs politiskā procesā, tāpēc simbols var kļūt par strīda priekšmetu; Latvijā heraldisko pareizību vērtē speciālistu komisija, un politisks balsojums par ģerboņa izskatu nenotiek.

Avoti