Vai, lai iestātos maģistrantūrā, ir jākārto GRE?

GRE (Graduate Record Examinations) ir standartizēts pārbaudījums, kas mēra vispārīgo verbālo argumentāciju, kvantitatīvo domāšanu un analītisko rakstīšanu. Tas nav mācību priekšmeta eksāmens, un tā rezultāts pats par sevi neapliecina zināšanas izvēlētajā nozarē. ASV augstskolas to vēsturiski izmantoja kā vienotu mērauklu, jo bakalaura atzīmes dažādās iestādēs nav salīdzināmas. Pēdējos gados daudzas universitātes prasību ir atcēlušas vai padarījušas neobligātu, tāpēc vienīgais ticamais informācijas avots ir konkrētās programmas uzņemšanas lapa attiecīgajā gadā.

Latvijā sistēma ir uzbūvēta citādi. Maģistra studiju programmā uzņem personu ar bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, un galvenais kritērijs parasti ir iepriekšējo studiju vidējā svērtā atzīme kopā ar noslēguma darba vērtējumu. Daļa programmu papildus rīko iestājpārbaudījumu vai pārrunas, prasa motivācijas vēstuli, portfolio vai pētniecības ieceres aprakstu. Bieži svarīgs ir arī iepriekšējās izglītības saturs: ja bakalaura grāds iegūts citā nozarē, var būt jāapgūst izlīdzinošie kursi.

Starptautiskās un angļu valodā īstenotās programmas mēdz prasīt valodas prasmju apliecinājumu, piemēram, IELTS vai TOEFL rezultātu, un dažas biznesa vadības programmas Eiropā pieņem vai prasa GMAT. Tas nav tas pats, kas GRE, kaut arī daudzas biznesa skolas mūsdienās atzīst abus testus. Juridiskajās un medicīnas studijās ASV izmanto pavisam citus pārbaudījumus, tāpēc universāla atbilde, ka viens tests der visur, neeksistē.

Praktiskais secinājums ir vienkāršs: vispirms jāizveido saraksts ar programmām, kurās plānots pieteikties, un tikai tad jālemj par testiem. Ja saraksts sastāv no Latvijas augstskolām, gatavošanās GRE būtu laika un naudas izšķērdēšana. Ja starp tām ir ASV universitātes, jāpārbauda katras programmas prasības, jāplāno reģistrācija un jāatceras, ka rezultāti tiek nosūtīti pēc noteiktas kārtības un ka tie ir derīgi ierobežotu laiku. Reģistrācijas maksas, testa norises datumi un rezultātu derīguma termiņš ir publicēti testa administratora oficiālajā vietnē, un tie laiku pa laikam mainās.

Pieteikšanās kalendārs ir tas, ko iesācēji nenovērtē. Ja mērķis ir ārvalstu programma ar rudens uzņemšanu, atpakaļskaitīšana sākas gadu iepriekš: vispirms testu kārtošana un rezultātu saņemšana, tad rekomendāciju vēstuļu lūgšana pasniedzējiem, pēc tam motivācijas vēstules un pētniecības ieceres sagatavošana, tad dokumentu tulkošana un legalizācija un tikai pēc tam pats pieteikums. Rekomendācijas ir vērts lūgt vismaz mēnesi iepriekš un kopā ar savu dzīves aprakstu, jo pasniedzējam jāraksta konkrēti, nevis vispārīgi.

Biežākā kļūda ir gatavoties testam, pirms ir skaidrs, kur pieteiksieties. Otra ir uzskatīt, ka augsts testa rezultāts kompensē vāju motivācijas vēstuli: programmās, kurās notiek atlase, izšķirošs parasti ir tas, cik skaidri kandidāts pamato, kāpēc vēlas tieši šo programmu un ko darīs pēc tās. Trešā kļūda ir atstāt diploma atzīšanu uz pēdējo brīdi, jo šis process prasa laiku.