Lēmumu pieņemšanas procesā darbojas divi spēki. Viens no tiem ir sistemātisks un analītisks, un tas ietver loģikas un argumentācijas izmantošanu, lai pieņemtu apzinātu lēmumu. No otras puses, emocijām ir nozīme arī lēmumu pieņemšanā, kā rezultātā izvēli ietekmē iekšējie aizspriedumi un preferences, un tās ir mazāk sakņotas loģikā. Čikāgas Universitātes projektā pētnieki vēlējās salīdzināt, kā cilvēki pieņem lēmumus, apsverot problēmu savā dzimtajā valodā, nevis domājot par to otrajā valodā. Viņi atklāja, ka cilvēki mēdz būt racionālāki un mazāk izvairās no riska, pieņemot lēmumus svešvalodā, jo ir mazāk emocionālo saikņu.
Valodas emocionālā bagāža:
Čikāgas Universitātes pētnieks Sayuri Hayakawa paskaidroja, ka cilvēki nevar atraut savu dzimto valodu no emocijām, kas mulsina loģisko domāšanu. Mazāk emociju nozīmē racionālāku domāšanas procesu.
Vienā testā respondentiem tika doti USD 15 un viņi jautāja, vai likt likmi USD 1 par monētas izmešanu, kur viņi nopelnītu USD 1.50, ja uzvarētu, bet zaudētu USD 1, ja viņi zaudētu. Ja viņi izdarītu visas 15 likmes, izredzes nopelnīt būtu viņu labā. Respondentiem šī situācija tika iepazīstināta angļu valodā, kas ir viņu pirmā valoda, un pēc tam spāņu valodā, kas ir viņu otrā valoda.
Respondenti biežāk pieņēma likmi, pieņemot lēmumu svešvalodā, 71% līdz 54%. “Cilvēki, kuri regulāri pieņem lēmumus svešvalodā, varētu būt mazāk neobjektīvi,” secināja Hajakava, piebilstot, ka šķiet, ka viņi demonstrē “mazāku nepatiku pret tuvredzīgiem zaudējumiem”.