Vai policija drīkst kontrolēt tavu pastu?
Īsā atbilde
Pēc savas iniciatīvas nedrīkst. Latvijā korespondences neaizskaramību garantē Satversmes 96. pants, un vēstuļu vai sūtījumu satura kontrole ir speciāla izmeklēšanas darbība, ko konkrētā kriminālprocesā atļauj izmeklēšanas tiesnesis, nevis pati policija.
Angliski runājošajā pasaulē izplatītais jēdziens „mail cover" apzīmē paņēmienu, kad izmeklētāji nevis atver sūtījumu, bet pieraksta to, kas redzams uz aploksnes: adresātu, sūtītāju, zīmogus, svaru, nosūtīšanas datumu. Latvijā šāda atsevišķa, atbilstoši nosaukta procedūra nepastāv. To pašu informācijas veidu mūsu tiesību sistēmā aptver plašāks jēdziens: ziņas, kas rodas pasta pakalpojuma sniegšanas gaitā un ko pasta komersants glabā.
Praksē tas nozīmē divu atšķirīgu režīmu pastāvēšanu blakus. Sūtījuma saturs ir aizsargāts visstingrāk: lai to kontrolētu, procesa virzītājam kriminālprocesā jālūdz izmeklēšanas tiesneša atļauja, un šādas darbības ir pieļaujamas tikai smagāku noziegumu izmeklēšanā. Operatīvās darbības likuma kārtībā veiktu korespondences kontroli akceptē Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvarots tiesnesis. Ziņas par sūtījuma faktu un ārējām pazīmēm var iegūt vieglāk, bet arī tās nav brīvi pieejamas: pasta komersantam saistošs pasta sūtījumu noslēpums, un izpaust tās var likumā noteiktajos gadījumos.
Atsevišķi jāskata muita. Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas drīkst atvērt un pārbaudīt preču sūtījumus, kas ienāk no trešajām valstīm, un tam nav vajadzīgs ne tiesneša lēmums, ne kriminālprocess. Tā ir muitas kontrole, nevis izmeklēšana pret konkrētu cilvēku. Tieši tāpēc cilvēku pieredze bieži nesakrīt ar juridisko teoriju: paciņa no Ķīnas tiek atvērta, un adresāts secina, ka „policija lasa pastu", lai gan notikusi ir pavisam cita procedūra.
Kas izšķir, vai iejaukšanās ir likumīga
Izšķir trīs jautājumi: vai tiek skarts saturs vai tikai ārējās ziņas, vai sūtījums šķērso Savienības muitas robežu un vai pastāv uzsākts kriminālprocess. Vēstule starp divām adresēm Latvijā bez tiesneša lēmuma nav atveramā. Paciņa ar precēm no ASV vai Ķīnas muitas kontrolei ir pakļauta vienmēr.
Cilvēki parasti pārlieku uztraucas par to, ka kāds lasa viņu personīgo saraksti. Reālā iespējamība ir maza, jo šādas atļaujas izsniedz skaitliski maz un tikai nopietnās lietās. Daudz biežāk problēmas rada pats sūtījuma saturs un tā deklarēšana.
Biežākā kļūda un tās cena
Visbiežāk cilvēki iekuļas nepatikšanās, pasūtot pa pastu preces, kuru ievešana privātpersonai ir ierobežota vai aizliegta: recepšu medikamentus, nereģistrētus uztura bagātinātājus ar aktīvām vielām, nikotīna spilventiņus un e-cigarešu šķidrumus, kuriem piemērojams akcīzes režīms, viltotas zīmola preces, apdraudēto sugu izstrādājumus. Sūtījumu aiztur, un sekas nav tikai preces zaudēšana: var sekot administratīvais process un, akcīzes precēm vai viltojumiem lielākos apjomos, arī kriminālprocess.
Otrs klasiskais maldīgais pieņēmums ir, ka sūtītāja norādītā zemā vērtība uz deklarācijas ir nekaitīga formalitāte. Apzināti nepareiza vērtības deklarēšana ir patstāvīgs pārkāpums, un atbildību par to var nākties uzņemties saņēmējam, kurš pasūtījumu veica.
Kā atšķirt muitas kontroli no izmeklēšanas
Tests ir vienkāršs. Ja sūtījums nāk no valsts ārpus ES muitas teritorijas, tajā ir preces un tev tiek prasīts iesniegt muitas deklarāciju vai samaksāt nodokļus, tā ir muitas kontrole. Ja tev nekas netiek prasīts, bet vēlāk izrādās, ka saraksti ir lasījuši, tā ir izmeklēšanas darbība, un tai aiz muguras jābūt tiesneša lēmumam.
Vēl viena robeža, ko jauc: pasta komersanta darbinieks nav amatpersona. Ja aploksni patvaļīgi atver darbinieks vai kaimiņš, tas nav ne muitas kontrole, ne izmeklēšana, bet gan patstāvīgs pārkāpums.
Ko darīt, ja sūtījums aizturēts vai tiesības aizskartas
Ja sūtījumu aizturējusi muita, tev nosūta paziņojumu un rīcība ir sarakste ar Valsts ieņēmumu dienestu: deklarēšana, nodokļu samaksa vai atteikšanās no precēm. Termiņi ir īsi, un to nokavēšana nozīmē preces iznīcināšanu.
Ja ir pamats domāt, ka kontrolēts sūtījuma saturs, jautājums vairs nav administratīvs. Kriminālprocesā veiktu darbību likumību var pārsūdzēt, taču to jādara, zinot procesuālo stadiju un termiņus, tāpēc šeit vajadzīgs zvērināts advokāts ar pieredzi kriminālprocesā. Ja aizskārums saistīts ar personas datu apstrādi pie pakalpojuma sniedzēja, sūdzību var iesniegt Datu valsts inspekcijai.
Konkrēto pantu redakcijas laiku gaitā mainās, tāpēc aktuālais teksts jāskatās likumi.lv, nevis vecākos rakstos.