Kā Latvijā veido naftas produktu drošības rezerves?

Naftas produktu drošības rezerves ir degviela pret piegādes pārrāvumu. Tās nav paredzētas cenu regulēšanai un nav ikdienas tirgus instruments.

Valsts materiālās rezerves ir pavisam cita sistēma: tie ir resursi civilajai aizsardzībai un katastrofu pārvarēšanai, piemēram, ģeneratori, sorbenti, medicīnas līdzekļi, un to administrēšana ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārziņā.

Dabasgāzes krājumi ir trešā lieta, un tieši te Latvijai ir reģionāli unikāls aktīvs: Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ko ekspluatē AS „Conexus Baltic Grid“. Vasarā gāzi tur iesūknē, ziemā izņem, un tā apgādā ne tikai Latviju, bet visu Baltijas reģionu. Tests, lai atšķirtu: ja runa ir par dienām un par dīzeļdegvielu, tā ir naftas rezerve; ja par miljoniem kubikmetru un sezonu, tā ir Inčukalns.

Pārvērtē pašu apjomu. „90 dienas“ nenozīmē, ka valsts varētu 90 dienas dzīvot kā parasti bez importa: normatīvs ir rēķināts pēc vidējā neto importa, un reālā krīzē patēriņš tiktu ierobežots, bet degvielai būtu prioritātes, sākot ar bruņotajiem spēkiem, operatīvajiem dienestiem, slimnīcām un pārtikas piegādes ķēdi.

Nenovērtē loģistiku. Ierobežojums parasti nav tas, cik degvielas ir tvertnēs, bet cik ātri to var izsūknēt, pārvadāt un sadalīt, un vai strādā elektroapgāde degvielas uzpildes stacijās un sūkņu stacijās. Ja rezerve glabājas citā valstī, pieskaitiet transporta laiku un to, ka krīzē kaimiņš būs ieinteresēts to paturēt.

Valsts rezerve nav paredzēta tam, lai tā nonāktu jūsu automašīnā. Reālais mājsaimniecības līmeņa risinājums ir tas pats, ko iesaka civilās aizsardzības materiāli: degvielas tvertni turēt vairāk nekā pusi pilnu ziemas sezonā, zināt savas pašvaldības apziņošanas kanālus un neuzkrāt lielus degvielas daudzumus mājās, jo tas ir ugunsdrošības risks un degvielai ir ierobežots glabāšanas laiks.

Aktuālie skaitļi par Latvijas rezervju apjomu, līgumiem un izmaksām mainās katru gadu, un tie jāskatās Klimata un enerģētikas ministrijas publicētajos pārskatos, nevis vecākos rakstos. Tāpat jāņem vērā, ka daļa informācijas par glabāšanas vietām ir ierobežotas pieejamības drošības apsvērumu dēļ.

ASV Stratēģisko naftas rezervi tur federālā valdība savā īpašumā, tā glabā jēlnaftu pazemē Meksikas līča piekrastē, un tās izlaišanu var izlemt prezidents. Tas ir centralizēts, politiski pamanāms instruments, un to vairākkārt izmantots arī cenu ietekmēšanai, ne tikai piegādes pārrāvumos.

Latvijas modelis ir decentralizēts un uz līgumiem balstīts, un neviens Latvijas amatpersona nevar ar vienu paziņojumu „atvērt rezerves“ tāpat kā ASV prezidents. Tāpēc ASV ziņas par rezervju izlaišanu nekādi nenozīmē, ka kaut kas mainīsies degvielas cenā Latvijā, izņemot netiešo ietekmi uz pasaules naftas cenu.