TJG Online
Vēsture un valdība

Kā Latvijā veido naftas produktu drošības rezerves?

Īsā atbilde

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij pastāvīgi jāuztur naftas produktu drošības rezerves, kas atbilst vismaz 90 dienu vidējam neto importam vai 61 dienas vidējam iekšzemes patēriņam atkarībā no tā, kurš lielums ir lielāks. Atšķirībā no ASV stratēģiskās naftas rezerves, kur valsts pati glabā jēlnaftu pazemes sāls kupolos, Latvija galvenokārt pērk glabāšanas pakalpojumu no komersantiem un rezerves veido gatavu degvielu, nevis jēlnaftu.

Pienākuma avots ir ES direktīva par dalībvalstu pienākumu uzturēt jēlnaftas un naftas produktu obligātās rezerves, kas pārņemta Latvijas tiesību aktos, galvenokārt Enerģētikas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. Nozares politiku enerģētikā kopš 2023. gada veido Klimata un enerģētikas ministrija, un tā arī atbild par rezervju sistēmas darbību.

Praktiski tas darbojas kā iepirkums. Valsts izsludina konkursu par drošības rezervju pakalpojumu, un uzvarējušais komersants apņemas noteiktu laiku fiziski turēt noteiktu daudzumu dīzeļdegvielas, benzīna un aviopetrolejas, neizmantojot to komercdarbībā, un nodrošināt, ka to var izņemt noteiktā termiņā. Daļu rezervju ar starpvalstu vienošanos atļauts glabāt citā dalībvalstī, jo Latvijas tvertņu jauda ir ierobežota.

Maksā par to galu galā patērētājs. Pakalpojuma izmaksas ieplūst degvielas cenā, tāpēc drošības rezerve nav bezmaksas apdrošināšana, bet pastāvīga piemaksa pie katras uzpildes. Tieši tāpēc strīdi par sistēmas modeli, proti, vai lētāk ir pirkt pakalpojumu tirgū vai veidot valsts aģentūru ar savām tvertnēm, Latvijā atkārtojas ik pēc dažiem gadiem.

Rezervi nelaiž apgrozībā tāpēc, ka degviela sadārdzinājusies. Izlaišanas pamats ir fizisks piegādes traucējums, un praksē lēmumi ES telpā tiek saskaņoti ar Eiropas Komisiju un koordinēti ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras kolektīvo rīcību, jo vienas mazas valsts rezervju izmešana tirgū cenu neietekmē, bet pati valsts paliek bez drošības spilvena.

Trīs dažādas „rezerves“, ko pastāvīgi jauc

Naftas produktu drošības rezerves ir degviela pret piegādes pārrāvumu. Tās nav paredzētas cenu regulēšanai un nav ikdienas tirgus instruments.

Valsts materiālās rezerves ir pavisam cita sistēma: tie ir resursi civilajai aizsardzībai un katastrofu pārvarēšanai, piemēram, ģeneratori, sorbenti, medicīnas līdzekļi, un to administrēšana ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārziņā.

Dabasgāzes krājumi ir trešā lieta, un tieši te Latvijai ir reģionāli unikāls aktīvs: Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ko ekspluatē AS „Conexus Baltic Grid“. Vasarā gāzi tur iesūknē, ziemā izņem, un tā apgādā ne tikai Latviju, bet visu Baltijas reģionu. Tests, lai atšķirtu: ja runa ir par dienām un par dīzeļdegvielu, tā ir naftas rezerve; ja par miljoniem kubikmetru un sezonu, tā ir Inčukalns.

Ko cilvēki pārvērtē un ko nenovērtē

Pārvērtē pašu apjomu. „90 dienas“ nenozīmē, ka valsts varētu 90 dienas dzīvot kā parasti bez importa: normatīvs ir rēķināts pēc vidējā neto importa, un reālā krīzē patēriņš tiktu ierobežots, bet degvielai būtu prioritātes, sākot ar bruņotajiem spēkiem, operatīvajiem dienestiem, slimnīcām un pārtikas piegādes ķēdi.

Nenovērtē loģistiku. Ierobežojums parasti nav tas, cik degvielas ir tvertnēs, bet cik ātri to var izsūknēt, pārvadāt un sadalīt, un vai strādā elektroapgāde degvielas uzpildes stacijās un sūkņu stacijās. Ja rezerve glabājas citā valstī, pieskaitiet transporta laiku un to, ka krīzē kaimiņš būs ieinteresēts to paturēt.

Ko darīt ar informāciju kā mājsaimniecībai

Valsts rezerve nav paredzēta tam, lai tā nonāktu jūsu automašīnā. Reālais mājsaimniecības līmeņa risinājums ir tas pats, ko iesaka civilās aizsardzības materiāli: degvielas tvertni turēt vairāk nekā pusi pilnu ziemas sezonā, zināt savas pašvaldības apziņošanas kanālus un neuzkrāt lielus degvielas daudzumus mājās, jo tas ir ugunsdrošības risks un degvielai ir ierobežots glabāšanas laiks.

Aktuālie skaitļi par Latvijas rezervju apjomu, līgumiem un izmaksām mainās katru gadu, un tie jāskatās Klimata un enerģētikas ministrijas publicētajos pārskatos, nevis vecākos rakstos. Tāpat jāņem vērā, ka daļa informācijas par glabāšanas vietām ir ierobežotas pieejamības drošības apsvērumu dēļ.

Ar ko ASV modelis tiešām atšķiras

ASV Stratēģisko naftas rezervi tur federālā valdība savā īpašumā, tā glabā jēlnaftu pazemē Meksikas līča piekrastē, un tās izlaišanu var izlemt prezidents. Tas ir centralizēts, politiski pamanāms instruments, un to vairākkārt izmantots arī cenu ietekmēšanai, ne tikai piegādes pārrāvumos.

Latvijas modelis ir decentralizēts un uz līgumiem balstīts, un neviens Latvijas amatpersona nevar ar vienu paziņojumu „atvērt rezerves“ tāpat kā ASV prezidents. Tāpēc ASV ziņas par rezervju izlaišanu nekādi nenozīmē, ka kaut kas mainīsies degvielas cenā Latvijā, izņemot netiešo ietekmi uz pasaules naftas cenu.

Avoti