Kā veselības apdrošināšana papildina valsts aprūpi?

Valsts apmaksātā aprūpe sedz ģimenes ārsta pakalpojumus, speciālistu konsultācijas ar nosūtījumu, izmeklējumus, neatliekamo palīdzību, plānveida operācijas un kompensējamos medikamentus noteiktā apjomā. Tās vājā vieta nav kvalitāte, bet laiks: plānveida pakalpojumos veidojas rindas, un tieši rindas dēļ cilvēki meklē papildu risinājumu. Otra pacienta izmaksu daļa ir pacienta iemaksa un līdzmaksājumi, no kuriem atsevišķas iedzīvotāju grupas ir atbrīvotas, un šo atbrīvojumu sarakstu uztur Nacionālais veselības dienests.

Apdrošināšanas polise nav valsts sistēmas aizstājējs. Praksē tā darbojas kā maksājuma instruments: ar to sedz pacienta iemaksu valsts apmaksātā pakalpojuma saņemšanas brīdī vai apmaksā to pašu izmeklējumu privātā klīnikā, kur uz to var tikt ātrāk. Tāpēc jēdzīgs salīdzinājums nav „polise pret valsts aprūpi“, bet gan „cik no maniem pagājušā gada veselības izdevumiem polise būtu segusi“.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju polisi saņem no darba devēja, jo darba devējam tas ir izdevīgi arī nodokļu ziņā. Iemaksas darbinieku veselības apdrošināšanā līdz likumā noteiktam gada limitam un ar noteiktiem nosacījumiem, tostarp par līguma termiņu un to, ka nauda netiek izmaksāta skaidrā naudā, neveido darbinieka ar algas nodokli apliekamo ienākumu. Limits laika gaitā mainās, tāpēc pirms budžeta plānošanas konkrētais skaitlis jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajos materiālos.

Individuālais ceļš ir divējāds. Polisi var iegādāties pats, bez darba devēja, un privātpersonu programmas parasti ir dārgākas un ar stingrākiem ierobežojumiem nekā darba devēja grupas līgumi. Neatkarīgi no polises, par ārstniecības un zobārstniecības izdevumiem samaksāto var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus un atgūt daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ievērojot likumā noteikto gada limitu. Svarīgi: to pašu izdevumu nevar vienlaikus atgūt no apdrošinātāja un deklarēt kā attaisnotu izdevumu.

Biežākā kļūda ir polises pirkšana pēc cenas, neizlasot programmu. Polisei ir apakšlimiti katram pakalpojumu veidam, gaidīšanas periodi, līgumiestāžu tīkls un izņēmumu saraksts. Hroniskas slimības, kas bijušas zināmas pirms līguma, grūtniecība, estētiskās procedūras un ārstēšanās ārzemēs visbiežāk ir vai nu izslēgtas, vai stipri ierobežotas. Otra kļūda ir nokavēts atlīdzības pieteikums: čekiem un atlīdzības pieprasījumam ir termiņš, un pēc tā paiešanas nauda vairs netiek atmaksāta.