TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir vidējā svērtā ienesīguma likme portfelim?

Īsā atbilde

Vidējā svērtā ienesīguma likme ir portfeļa kopējais ienesīgums, kurā katra ieguldījuma atdeve tiek ņemta vērā proporcionāli tam, cik liela naudas daļa tajā ieguldīta. Aprēķins: katra pozīcijas ienesīgumu reizina ar tās īpatsvaru portfelī un rezultātus saskaita.

Piemērs ar apaļiem skaitļiem. Portfelī ir 8 000 eiro obligāciju fondā, kas gadā nopelnījis 3 %, un 2 000 eiro akciju fondā, kas nopelnījis 13 %. Vienkāršais vidējais no 3 un 13 būtu 8 %, un tas ir nepareizi. Svērtais aprēķins ir 0,8 reiz 3 % plus 0,2 reiz 13 %, kas dod 5 %. Starpība trīs procentu punkti rodas tikai no tā, ka lielākā nauda strādāja zemākā ienesīguma pozīcijā.

Sverot ir jālieto pozīcijas vērtība perioda sākumā, nevis pašreizējā tirgus vērtība perioda beigās. Ja lieto beigu vērtības, portfelī, kurā kāda pozīcija strauji augusi, tās svars būs mākslīgi palielināts un rezultāts pārvērtēts. Šī ir visbiežākā tehniskā kļūda pašu veidotās izklājlapās.

Formula strādā tīri tikai tad, ja perioda laikā nauda portfelī nav ne pielikta, ne izņemta. Tiklīdz ir bijušas iemaksas vai izņemšana, vienkāršs svērtais vidējais vairs neko korektu nerāda, un jāpāriet uz vienu no divām nopietnām metodēm, kas aprakstītas zemāk.

Latvijā šis aprēķins visbiežāk ir praktiski vajadzīgs divās situācijās: vērtējot pensiju 2. un 3. līmeņa plānu rezultātus un vērtējot pašu savāktu ieguldījumu fondu portfeli bankā vai brokeru platformā. Abos gadījumos publicētie skaitļi nav tas pats, ko nopelnījāt jūs, un iemesls ir tieši naudas plūsmu laiks.

Laika svērtais un naudas svērtais ienesīgums

Laika svērtais ienesīgums (TWR) mēra pārvaldnieka sniegumu, izslēdzot iemaksu un izņemšanu ietekmi. Tieši to publicē fondi un pensiju plāni, jo pārvaldnieks neizlemj, kad klients iemaksā naudu. Naudas svērtais ienesīgums, kas pēc būtības ir iekšējā peļņas norma (IRR), mēra jūsu personisko rezultātu, ņemot vērā katras iemaksas datumu un apjomu.

Tests, kuru izmantot: ja jautājums ir, vai fondu pārvalda labi, jāskatās laika svērtais rādītājs un jāsalīdzina ar etalonindeksu. Ja jautājums ir, cik nopelnīju es, jārēķina IRR no savu iemaksu un izņemšanu grafika. Izklājlapā to dara ar funkciju XIRR, kurai padod datumus un naudas plūsmas, un tas aizņem dažas minūtes.

Praktiskās sekas: cilvēks, kurš regulāri iemaksāja krītošā tirgū, var nopelnīt vairāk nekā rāda fonda publicētais ienesīgums, un cilvēks, kurš iemaksāja lielu summu tieši pirms krituma, mazāk. Ne vienā, ne otrā gadījumā pārvaldnieks nav ne vainīgs, ne nopelnījis.

Ko šis skaitlis noklusē

Vidējais svērtais ienesīgums neko nepasaka par risku. Divi portfeļi ar vienādu gada ienesīgumu var būt pilnīgi atšķirīgi: viens ar gludu līkni, otrs ar dziļu kritumu vidū. Tieši kritumu dziļums, nevis vidējais skaitlis, izšķir, vai investors izturēs un nepārdos sliktākajā brīdī.

Vidējais ienesīgums arī nav tas pats, kas faktiskais pieaugums vairākos gados. Ja gadā nopelna 50 % un nākamajā zaudē 50 %, vidējais aritmētiskais ir nulle, bet naudas patiesībā ir par ceturtdaļu mazāk. Vairāku gadu rezultātu mēra ģeometriskais vidējais jeb salikto procentu likme (CAGR), un tieši to vajag prasīt, ja kāds sola vidējo ienesīgumu.

Trešais noklusējums ir izmaksas un nodokļi. Fonda publicētais ienesīgums parasti jau ir pēc pārvaldīšanas maksas, bet ne pēc bankas turēšanas komisijām, darījuma maksām un nodokļa. Latvijā kapitāla ienākums no ieguldījumiem ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un deklarējams Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā; aktuālo likmi un deklarēšanas periodiskumu publicē VID.

Latvijas pensiju plānu konteksts

Valsts fondēto pensiju shēmas (2. līmeņa) un privāto pensiju fondu plānu ienesīgumus apkopo un publicē portāls manapensija.lv, un tie ir laika svērti. Tas nozīmē, ka jūsu personiskais rezultāts atšķirsies, jo jūsu iemaksas ienāk katru mēnesi atkarībā no algas un stāža.

Salīdzinot plānus, jāsalīdzina vienāda riska kategorijas savā starpā, nevis konservatīvs plāns pret aktīvu akciju plānu, un jāskatās vismaz desmit gadu periods. Īsa perioda līderis nākamajā periodā bieži ir vidusmērā; komisiju atšķirība turpretī paliek katru gadu un summējas.

Ja gribat zināt savu patieso 2. līmeņa ienesīgumu, izmaksu vēsturi un iemaksas var lejupielādēt no portāla latvija.gov.lv un ielikt izklājlapā ar XIRR. Tas ir vienīgais veids, kā iegūt savu, nevis vidējo skaitli.

Kad vajag speciālistu

Ja portfelī ir vairākas valūtas, atvasinātie instrumenti vai nekustamais īpašums ar kredītsviru, vienkāršs svērtais vidējais maldina, jo sviras un valūtas efekti nav lineāri. Tādā gadījumā aprēķins jāveic ieguldījumu konsultantam vai auditoram, izmantojot naudas plūsmu metodi.

Šis ir vispārīgs metodikas skaidrojums, nevis ieguldījumu ieteikums. Licencēto ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un pensiju plānu pārvaldnieku sarakstu uztur Latvijas Banka, un pirms līguma parakstīšanas ir vērts pārliecināties, ka sarunbiedrs tajā ir.

Avoti