TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ASV politikā ir violetais štats?

Īsā atbilde

Violetais štats ir tāds ASV štats, kurā republikāņu un demokrātu atbalsts ir aptuveni līdzsvarā un iznākums nav paredzams. Nosaukums nāk no vēlēšanu karšu krāsām: republikāņu štatus krāso sarkanus, demokrātu štatus zilus, un svārstīgos tāpēc dēvē par violetiem.

Krāsu sistēma ir salīdzinoši jauna. Televīzijas kanāli dažādos gados krāsas lietoja atšķirīgi, un stabils sadalījums, kurā sarkans nozīmē republikāņus un zils demokrātus, nostiprinājās divtūkstošo gadu sākuma vēlēšanu pārraidēs. Kopš tā laika šī valoda ir kļuvusi par ikdienišķu politisko apzīmējumu arī ārpus ASV.

Violeto štatu nozīme izriet no vēlēšanu sistēmas. ASV prezidentu ievēlē elektoru kolēģija, un gandrīz visos štatos darbojas princips, ka uzvarētājs saņem visus attiecīgā štata elektoru balsis. Tas nozīmē, ka uzvarēt kādā štatā ar nelielu vai lielu pārsvaru dod vienu un to pašu rezultātu, un cīņa par papildu balsīm droši sarkanā vai droši zilā štatā ir bezjēdzīga.

Tāpēc kampaņas koncentrējas dažos štatos. Tur aizplūst lielākā daļa reklāmas naudas, tur notiek kandidātu braucieni, un tur tiek pārbaudīti vēlētāju mobilizācijas rīki. Vēlētājs Kalifornijā vai Oklahomā kampaņu redz daudz mazāk nekā vēlētājs štatā, kas pēdējās vēlēšanās izšķīries ar nelielu balsu starpību.

Violeto štatu saraksts nav nemainīgs. Demogrāfiskās pārmaiņas, migrācija uz priekšpilsētām un ekonomikas struktūras izmaiņas štatus pārvieto no vienas kategorijas citā, tāpēc štati, kas pirms divdesmit gadiem tika uzskatīti par drošiem, šodien ir svārstīgi, un otrādi. Tieši šis mainīgums ir iemesls, kāpēc konkrētu štatu sarakstu vērts skatīt katrās vēlēšanās no jauna.

Latvijā šādas parādības nav, jo sistēma ir cita. Saeimu ievēlē proporcionāli piecos vēlēšanu apgabalos, un deputātu vietas starp sarakstiem sadala atbilstoši saņemto balsu skaitam, piemērojot likumā noteikto aprēķina metodi. Vietu skaits katrā apgabalā ir atkarīgs no vēlētāju skaita tajā, un to pirms vēlēšanām nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

No tā izriet divas praktiskas atšķirības. Pirmkārt, Latvijā nav uzvarētāja, kas paņem visu: partija ar mērenu atbalstu jebkurā apgabalā var iegūt vietas, ja pārsniedz likumā noteikto barjeru. Otrkārt, Valsts prezidentu Latvijā ievēlē Saeima, nevis tauta un ne elektoru kolēģija, tāpēc prezidenta vēlēšanu kampaņas ASV izpratnē te nenotiek.

Blakus violetajam štatam lieto vēl vairākus apzīmējumus. Šūpojošais jeb svārstīgais štats nozīmē praktiski to pašu, bet kaujas lauka štats ir kampaņu valodas termins par vietu, kur tiek ieguldīti resursi. Atsevišķi runā par drošajiem štatiem, kuros iznākums ir zināms jau iepriekš, un tieši tur vēlētāju aktivitāte mēdz būt zemāka.

Jāatceras arī, ka vienā un tajā pašā štatā vēlētāji mēdz balsot atšķirīgi dažādās vēlēšanās. Štats var vienlaikus atbalstīt vienas partijas prezidenta kandidātu un otras partijas gubernatoru, jo vērtējums par vietējo pārvaldību un par valsts politiku ir dažāds. Tāpēc vienkāršots dalījums krāsās vienmēr ir tuvinājums, nevis precīzs apraksts.

Ko Latvijā nozīmē balss svars

Latvijas vēlētājs balso par sarakstu, bet var izteikt attieksmi arī par konkrētiem kandidātiem, pievienojot tiem plusu vai svītrojot vārdu. Šīs atzīmes maina kandidātu secību sarakstā, tāpēc tieši tās izlemj, kurš no saraksta iekļūs Saeimā. Šis mehānisms Latvijā ir daudz ietekmīgāks, nekā sabiedrībā parasti tiek novērtēts.

Reģionālās atšķirības arī Latvijā pastāv, un partiju atbalsts Rīgā, Latgalē un Kurzemē mēdz atšķirties, bet tas nerada svārstīgos apgabalus ASV izpratnē, jo visas balsis tiek pārvērstas vietās proporcionāli. Rezultātus pa apgabaliem un iecirkņiem publicē Centrālā vēlēšanu komisija, un tos var salīdzināt pa gadiem.

Kā lasīt ziņas par ASV vēlēšanām

Divas biežākās kļūdas ir jaukt tautas balsojumu ar elektoru balsīm un pieņemt, ka ASV ir vienotas vēlēšanu procedūras. Vēlēšanu organizēšana, balsošana pa pastu, agrīnā balsošana un vēlētāju reģistrācija ir katra štata kompetencē, tāpēc apgalvojumi par to, kā notiek balsošana ASV, gandrīz vienmēr ir neprecīzi.

Latvijas kontekstā jāatceras, ka ASV prakse nav mērauklis mūsu sistēmai. Vēlēšanu kārtību Latvijā nosaka Saeimas vēlēšanu likums un pašvaldību vēlēšanu regulējums, bet sūdzības par vēlēšanu norisi iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai likumā noteiktajā kārtībā.

Avoti