TJG Online
Savienotās Valstis

Virdžīnijas štata koks: ziedošais grimonis

Īsā atbilde

Virdžīnijas štata koks ir ziedošais grimonis (Cornus florida), Ziemeļamerikas austrumu daļas pamežā augošs nelielais koks, ko latviešu tekstos bieži nepareizi sauc par kizilu. Virdžīnijā tas ir reta divkārša parādība: viena un tā pati suga ir gan štata koks, gan štata zieds.

Cornus florida savvaļā aug zem lielāku koku vainagiem, reti pārsniedz desmit metrus un ir pazīstams ar agra pavasara ziedēšanu, kad vainags kļūst balts vēl pirms lapu plaukšanas. Rudenī lapas kļūst tumši sarkanas, un uz zariem nogatavojas spilgti sarkani augļi, kas ir svarīga barība putniem. Tieši šī divkāršā dekorativitāte ir iemesls, kāpēc suga Amerikas austrumos ir viens no populārākajiem dārzu kokiem.

Virdžīnijā koks ir simboliski piesātināts tāpēc, ka tas zied tieši tad, kad štatā sākas tūrisma sezona, un Virdžīnijas ziemeļdaļā ap to ir izveidojusies festivālu tradīcija. Abus oficiālos statusus, zieda un koka, suga ieguva 20. gadsimtā ar atsevišķiem štata likumdevēja lēmumiem, tāpēc avotos ir divi dažādi gadskaitļi, un tos regulāri sajauc.

Mūsdienās sugai ir nopietna bioloģiska problēma: ASV austrumos to smagi skar sēņu izraisītas slimības, kas postījušas savvaļas populācijas kalnu apvidos. Tāpēc daļa jauno stādījumu tiek veidota no izturīgākām šķirnēm vai no radniecīgās Āzijas sugas Cornus kousa un to hibrīdiem.

Nosaukuma kļūda, kas ir vērta labošanas

Latviešu valodā ģints Cornus ir grimonis, nevis kizils. Kizils ikdienas valodā apzīmē tikai vienu šīs ģints sugu, vīrišķo grimoni (Cornus mas), kas ir Dienvideiropas un Rietumāzijas augs ar dzelteniem ziediem un ēdamām skābenām sarkanām ogām.

Tulkotāji angļu vārdu dogwood mehāniski pārvērš par kizilu, un tā rodas teksti, kuros Virdžīnijas štata kokam pēkšņi piedēvē ogas, ko tas nemaz neražo. Tests ir ziedu krāsa un laiks: vīrišķais grimonis zied dzeltens, ļoti agri, bieži martā vēl pie kailiem zariem, savukārt Cornus florida ziedkopu ietver četras lielas baltas vai rozā daļas.

Tas, kas izskatās pēc ziedlapām, nav ziedlapas

Cornus florida „zieds“ ir apmānošs. Baltās sirds formas daļas ir seglapas, tātad pārveidotas lapas, un īstie ziedi ir nenozīmīgs zaļgani dzeltens kamoliņš to vidū. Tāda pati uzbūve ir arī poinsetijai, kas Ziemassvētkos pārdodas Latvijas veikalos.

Praktiskā nozīme: seglapas noturas nedēļām, jo tās nav ziedlapas un nenokrīt pēc apputeksnēšanas. Tieši tāpēc šis koks izskatās ziedošs daudz ilgāk nekā ābele, un tieši tāpēc dārzkopībā to vērtē augstāk.

Vai to var audzēt Latvijā

Ziedošais grimonis Latvijā ir robežaugs. Tā ziemcietība mūsu apstākļiem ir uz robežas, jaunie dzinumi cieš no vēlām pavasara salnām, un pat ja augs izdzīvo, bagātīga ziedēšana ir neuzticama. Stādaudzētavās to reizēm piedāvā, bet cerēt uz Virdžīnijas ainavu nav pamata.

Drošās alternatīvas, kas Latvijā aug labi, ir tās pašas ģints citas sugas. Vīrišķais grimonis (kizils) te ražo augļus un ir viens no pirmajiem pavasara nektāraugiem bitēm, bet baltais grimonis (Cornus alba) tiek audzēts spilgti sarkano ziemas dzinumu dēļ un ir viens no izturīgākajiem dekoratīvajiem krūmiem mūsu klimatā. Ja mērķis ir balti ziedoša vainaga efekts, vietējos apstākļos reālāk to panākt ar citiem augiem, nevis ar Cornus florida.

Godīgi par avotiem

Precīzus statusa piešķiršanas gadus un attiecīgos štata likuma pantus vajag pārbaudīt Virdžīnijas oficiālajos resursos, jo populārajos rakstos gadskaitļi par „štata ziedu“ un „štata koku“ tiek sajaukti vietām.

Botāniskajos jautājumos, it īpaši par to, kā konkrēta suga uzvedas Latvijas klimatā, ticamākie avoti ir Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs un Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī, kas šādus augus izmēģina uz vietas, nevis vispārīgi ziemcietības zonu apraksti.

Avoti