12. septembris vēsturē: nozīmīgākie notikumi

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 5. maijā 4 min lasīšana

Īsā atbilde

12. septembrī risinājušies vismaz trīs notikumi, kas mainīja Eiropas karti: 1683. gadā pie Vīnes tika sagrauta Osmaņu armija, 1938. gadā Nirnbergā tika izvirzīta prasība par Sudetu apgabalu, bet 1990. gadā Maskavā tika parakstīts tā sauktais Divi plus četri līgums, kas pavēra ceļu Vācijas apvienošanai. Tā pati diena ir arī kosmosa vēsturē: 1959. gadā startēja Luna 2, bet 1962. gadā Džons Kenedijs teica runu, ar kuru ASV apņēmās nokļūt uz Mēness.

Vīnes kauja 1683. gada 12. septembrī ir tas notikums, ko Eiropas vēstures grāmatās min visbiežāk. Osmaņu armija bija aplenkusi Vīni gandrīz divus mēnešus, un pilsētas aizstāvji bija izsīkuši, kad no Kālenbergas kalniem uzbruka Polijas karaļa Jana III Sobeska vadītais sabiedroto spēks. Aplenkums tika lauzts vienas dienas laikā. Ilgtermiņā tas iezīmēja Osmaņu impērijas virzības uz Centrāleiropu galapunktu, nevis kaut kādu tūlītēju sabrukumu: karš turpinājās vēl gadu desmitiem.

1938. gada 12. septembrī Nirnbergā, nacistu partijas kongresa noslēgumā, Ādolfs Hitlers publiski pieprasīja pašnoteikšanos Čehoslovākijas vāciešiem. Svarīga ir notikumu secība: vispirms nāca runa un tai sekojošie nemieri pierobežā, tad Lielbritānijas un Francijas spiediens uz Prāgu, un tikai septembra pēdējās dienās Minhenes vienošanās, ar kuru Sudetu apgabals tika atdots Vācijai bez Čehoslovākijas piedalīšanās sarunās. Kas notika 12. septembrī, ir saprotams tikai šajā secībā, nevis kā atsevišķs epizodisks fakts.

1990. gada 12. septembrī Maskavā abas Vācijas valstis un Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis parakstīja līgumu par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju. Ar to tika atceltas uzvarētājvalstu tiesības Vācijā un apvienošanās kļuva iespējama jau tā paša gada oktobrī. Latvijas lasītājam šeit der atcerēties laika sakritību: 1990. gada rudenī Latvijas Republikas neatkarība bija pasludināta atjaunojama, bet PSRS vēl pastāvēja un Latvijas teritorijā atradās tās bruņotie spēki. Rietumvalstu uzmanība tobrīd bija pievērsta Vācijas jautājumam, un tas tieši ietekmēja to, cik piesardzīgi tās izturējās pret Baltijas valstu prasībām.

Kosmosa vēsturē 12. septembris parādās divreiz. 1959. gadā startēja padomju automātiskā stacija Luna 2, kas pēc divām dienām kļuva par pirmo cilvēka radīto objektu, kas sasniedza Mēness virsmu. 1962. gadā Raisa universitātē Hjūstonā ASV prezidents Džons Kenedijs teica runu, kurā pamatoja lēmumu doties uz Mēnesi ar to, ka uzdevums ir grūts, nevis viegls. Abi notikumi ir viena un tā paša sacensību posma divas puses.

Kā uzzināt, kas šajā dienā notika Latvijā

Starptautisku notikumu saraksti gandrīz vienmēr ir tulkoti no angļu valodas avotiem, tāpēc Latvijas notikumi tajos neparādās. Praktiskākais rīks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētā periodika portālā periodika.lv: tur var atvērt konkrētā datuma laikrakstu un izlasīt, ar ko diena sākās Rīgā vai Liepājā. Starpkaru periodam noder „Valdības Vēstnesis" oficiālajiem lēmumiem un plašās avīzes sadzīves ainai.

Ja meklējamais ir dokuments, nevis ziņa, ceļš ved uz Latvijas Nacionālo arhīvu, kur meklēšanu var sākt tiešsaistes datubāzēs. Dzimtas notikumiem, kas piesaistīti datumam, kalpo baznīcu grāmatas un dvēseļu revīzijas, kas lielā daļā pieejamas digitāli.

Slazds: vecais un jaunais stils

Visbiežākā kļūda, meklējot, kas noticis konkrētā datumā, ir kalendāra stila ignorēšana. Krievijas impērijā, tātad arī Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, līdz 1918. gadam bija spēkā Jūlija kalendārs, kas 19. gadsimtā atpalika no Gregora kalendāra par 12 dienām, bet 20. gadsimtā jau par 13 dienām. Tāpēc pirms 1918. gada datēts latviešu preses numurs un tā paša notikuma apraksts Vācijas avīzē gandrīz nekad nesakrīt datumā.

Rīgai ir arī sava kalendāra vēsture: 1584. gadā uzspiestā pāreja uz Gregora kalendāru izraisīja vairākus gadus ilgus kalendāra nemierus, kuros sadūrās pilsētas patriciāts, amatnieku ģildes un Polijas vara. Praktiskā izvēles kārtula ir vienkārša: ja avots ir latviešu prese pirms 1918. gada, pieņem, ka datums ir vecajā stilā, un pārbaudi, vai publicētājs to nav jau pārrēķinājis. Nepārrēķināts datums ir biežākais iemesls, kāpēc skolas vai raksta hronoloģija nesakrīt ar starptautisku avotu.

Ar ko 12. septembri jauc

Visbiežāk to jauc ar 11. septembri. Uzbrukumi ASV 2001. gadā notika 11. septembrī, bet lielākā daļa politisko soļu, tostarp uzbrukumu nosaukšana par kara aktu un pirmie lēmumi par finansējumu, sekoja nākamajā dienā. Laika joslu dēļ Eiropas avīzes ar detalizētiem ziņojumiem iznāca 12. septembrī, un tāpēc vecos izgriezumos notikums bieži izskatās datēts ar 12. datumu.

Pārbaudes paņēmiens ir vienkāršs: skaties nevis uz avīzes iznākšanas datumu, bet uz to, kas rakstīts tekstā par „vakardienu" vai „šodien". Avīzes iznākšanas datums ir informācijas nokļūšanas datums, nevis notikuma datums.

Ko šāds saraksts var un ko nevar

Datumu saraksts ir izejas punkts, ne pierādījums. Atsevišķu notikumu diena atšķiras avotu starpā tāpēc, ka viens avots ņem lēmuma pieņemšanas dienu, otrs parakstīšanas, trešais spēkā stāšanās dienu. Ja datums ir svarīgs, piemēram, jubilejas pasākumam vai publikācijai, jāatrod pirmavots vai iestādes publicēts dokuments.

Viduslaiku un agro jauno laiku datumi papildus jāskata kopā ar kalendāra stilu, un vēstures pētījumos tos parasti atstāj tādus, kādi tie ir hronikā, nevis pārrēķina. Ja rodas šaubas par konkrētu gadskārtu, atbildi visātrāk dod vēstures muzeja vai arhīva speciālists, nevis vispārīgs datumu apkopojums.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti