TJG Online
Vēsture un valdība

13. oktobris vēsturē: Rīgas ieņemšana 1944. gadā

Īsā atbilde

Latvijas vēsturē 13. oktobris ir 1944. gada diena, kad Sarkanā armija ieņēma Rīgu un Latvijā vācu okupāciju nomainīja atkārtota padomju okupācija. Pasaules vēsturē ar šo datumu saista templiešu arestu 1307. gadā un Itālijas kara pieteikšanu Vācijai 1943. gadā.

1944. gada 13. oktobrī padomju karaspēks ienāca Rīgā. Padomju un vēlāk Krievijas vēsturiskajā tradīcijā šo dienu sauc par Rīgas atbrīvošanu, Latvijas vēsturnieki to raksturo kā vienas okupācijas nomaiņu ar otru. Praktiski pilsētas ieņemšana nenozīmēja kauju beigas Latvijā: frontes līnija apstājās Kurzemē, kur cīņas turpinājās līdz 1945. gada maijam, un abās pusēs tajās piedalījās mobilizēti latvieši.

1307. gada 13. oktobrī, kas bija piektdiena, Francijas karaļa Filipa IV pavēle vienā rītā lika apcietināt templiešu ordeņa brāļus visā Francijā. Tieši no šī notikuma nāk populārā, bet vēlāk izdomātā saikne starp trīspadsmito datumu, piektdienu un neveiksmi; viduslaikos šāda māņticība nav dokumentēta.

1943. gada 13. oktobrī Itālija pieteica karu Vācijai. Pēc Musolīni gāšanas jaunā valdība maršala Badoljo vadībā bija noslēgusi pamieru ar rietumu sabiedrotajiem, un kara pieteikšana šo pagriezienu noformēja juridiski. Itālija palika sašķelta: ziemeļos ar vācu atbalstu pastāvēja Musolīni marionešu republika, un cīņas turpinājās gandrīz līdz kara beigām.

Pie šī datuma pieder arī divi 20. gadsimta notikumi, kas bieži parādās kalendāros: 1972. gadā Andos avarēja Urugvajas lidmašīna ar regbija komandu, un izdzīvojušo stāsts par 72 dienām kalnos kļuva par vienu no pazīstamākajām 20. gadsimta izdzīvošanas vēsturēm, bet 2010. gadā Čīlē tika pabeigta 33 kalnraču izcelšana no iebrukušas raktuves.

Kā pareizi runāt par 1944. gada oktobri

Vārdu izvēle šeit nav stila jautājums, bet vēstures interpretācijas jautājums. Latvijas oficiālā nostādne balstās uz Latvijas okupācijas nepārtrauktības doktrīnu: 1940. gada inkorporācija tika atzīta par prettiesisku, un lielākā daļa rietumvalstu to nekad neatzina de iure. No tā izriet, ka 1944. gadā valsts netika atjaunota.

Atmiņu stāsti no šī laika arī Latvijā atšķiras atkarībā no cilvēka pieredzes: kādam tas nozīmēja vācu okupācijas beigas, kādam deportāciju atgriešanos. Rakstot par šo dienu, ir godīgi to pateikt, nevis izlikties, ka pastāv viens kopīgs vērtējums.

Atceres dienas Latvijā ir noteiktas likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. 13. oktobris tajā nav iekļauts, tāpēc tā nav ne brīvdiena, ne oficiāla atceres diena.

Kā pašam noskaidrot, kas šajā dienā notika Latvijā

Visnoderīgākais rīks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētā periodika portālā periodika.lv. Tur var atvērt konkrēta datuma laikrakstu un izlasīt, ko rakstīja tajā pašā dienā, nevis to, ko par to rakstīja vēlāk. Tas ir labākais veids, kā redzēt laikmeta valodu, cenzūru un to, kas cilvēkiem šķita svarīgs.

Otrs avots ir Latvijas Nacionālais arhīvs, kurā pieejami dokumenti un digitalizēti materiāli, tostarp baznīcu grāmatas dzimtas vēstures pētniekiem.

Praktiska piebilde: 1944. gada oktobra prese ir jālasa kā okupācijas varas prese. Abu okupācijas režīmu laikrakstos publicētie skaitļi par zaudējumiem un noskaņojumu ir propagandas dokumenti, nevis statistika.

Biežākā kļūda ar šādiem datumiem

Kalendāru saraksti internetā tiek pārtulkoti no angļu valodas, tāpēc tajos dominē ASV notikumi un pazūd Latvijai svarīgais. Ja meklējat, kas notika konkrētā dienā, ir vērts meklēt latviski un vēstures avotos, nevis paļauties uz tulkotu sarakstu.

Otra kļūda ir jaukt notikuma datumu ar tā paziņošanas datumu. Kara laikā ziņa par pilsētas ieņemšanu presē parādījās nākamajā vai aiznākamajā dienā, tāpēc dažādos avotos var atrast atšķirīgus datumus par vienu un to pašu notikumu.

Ja precizitāte ir svarīga, piemēram, publikācijai vai skolas darbam, datums jāpārbauda vismaz divos neatkarīgos avotos, un vismaz viens no tiem nedrīkst būt enciklopēdija internetā.

Avoti