18. augusts vēsturē: kas notika šajā dienā

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 7. aprīlī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas skatījumā svarīgākais 18. augusta notikums ir 1991. gads: tajā dienā Krimā, Forosā, tika izolēts Mihails Gorbačovs, un nākamajā rītā Maskavā sākās augusta pučs, kas pēc trim dienām beidzās ar Latvijas neatkarības faktisku atjaunošanu. Starptautiski šis datums pazīstams arī ar 1868. gadu, kad Saules aptumsuma spektrā tika pamanīta līnija, kas izrādījās jauns ķīmiskais elements hēlijs.

1991. gada augusta notikumi Latvijā nesākās un nebeidzās vienā dienā, un tieši tāpēc 18. augusts bieži pazūd no hronoloģijām. Notikumu ķēde ir šāda: 18. augustā uz Gorbačova vasaras rezidenci Forosā devās sazvērnieku delegācija un prezidents tika atgriezts no sakariem; 19. augusta rītā Maskava paziņoja par ārkārtas stāvokļa komitejas izveidi; Rīgā tika ieņemti stratēģiski objekti; 21. augustā, kad pučs jau bruka, Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, ar ko beidzās 1990. gada 4. maijā noteiktais pārejas periods.

Tas nozīmē, ka atbilde uz jautājumu „kas notika 18. augustā“ latviešu lasītājam ir jēgpilna tikai kopā ar nākamajām trim dienām. Pēc 21. augusta sekoja starptautiskā atzīšana: Islande bija pirmā valsts, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības, un rudenī Latvija tika uzņemta ANO. Datumi, kas Latvijā tiek oficiāli atzīmēti, ir 4. maijs un 21. augusts, nevis 18. augusts.

1868. gada 18. augusta astronomiskais novērojums ir pavisam cita veida stāsts, bet tas labi parāda, kā zinātne strādā. Francūzis Žils Žansēns, vērojot pilnu Saules aptumsumu Indijā, spektrā ieraudzīja spilgti dzeltenu līniju, kas neatbilda nevienam uz Zemes zināmam elementam. Elementu nosauca par hēliju pēc grieķu Saules dieva vārda, un uz Zemes to izdevās iegūt tikai gadu desmitus vēlāk. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad viela tika atklāta citur, pirms to atrada šeit.

Tajā pašā datumā 1920. gadā Tenesī kļuva par pēdējo štatu, kura balsojums ļāva stāties spēkā ASV konstitūcijas 19. grozījumam par sieviešu balsstiesībām. Latvijas lasītājam šeit der zināt proporcijas: Latvijā sievietes balsoja jau pirmajās valsts vēlēšanās, Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gada aprīlī, tātad agrāk nekā ASV, un Latvijā par to nekad nebija vajadzīgs atsevišķs konstitūcijas grozījums.

Slazds: vecais un jaunais stils

Visbiežākā kļūda datumu jautājumos Latvijā nav faktu nezināšana, bet kalendārs. Līdz 1918. gadam Latvijas teritorijā oficiālā aprite notika pēc Jūlija kalendāra jeb vecā stila, un tikai 1918. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru. Starpība 19. gadsimtā ir 12 dienas, 20. gadsimtā 13 dienas.

Praktiskās sekas: ja baznīcas grāmatā vai vecā avīzē atrodat ierakstu ar 18. augustu, pirms 1918. gada tas mūsdienu kalendārā nozīmē jau septembra sākumu. Dzimtas pētnieki šo regulāri sajauc un pēc tam meklē dokumentus nepareizā nedēļā. Vecajos dokumentos datumu bieži raksta ar abiem variantiem, atdalot ar slīpsvītru; ja ir tikai viens skaitlis, pieņemiet, ka tas ir vecais stils, un pārbaudiet.

Kur pārbaudīt, kas notika konkrētā dienā

Latvijas notikumiem visātrākais ceļš ir nākamās dienas prese. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodiku var pārmeklēt vietnē periodika.lv, un tur strādā meklēšana pa datumiem, tāpēc var atvērt tieši 19. augusta laikrakstu un izlasīt, ko rakstīja par iepriekšējo dienu.

Dokumentiem un dzimtas ziņām der Latvijas Nacionālā arhīva resursi, tostarp digitalizētās baznīcu grāmatas. Tiesību aktiem, kas pieņemti kādā datumā, precīzu redakciju un spēkā stāšanos rāda likumi.lv. Vai datums vispār ir oficiāla svētku, atceres vai atzīmējama diena, ir pārbaudāms likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.

Ar ko šo jautājumu jauc

Jāšķir trīs dažādas lietas: vēsturisks notikums, oficiāla atceres diena un vārda diena. Vārda dienu kalendārs nav tiesību akts un pastāv vairākās versijās, tāpēc atsauce uz to neko nepierāda par vēsturi. Oficiālo dienu saraksts turpretī ir likumā, un tieši no tā izriet, vai diena ir brīvdiena, vai pie iestādēm ir jāizkar karogs.

Vienkāršs pārbaudes tests: ja apgalvojums sākas ar „šajā dienā tiek atzīmēts“, meklējiet to likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos. Ja neatrodat, runa ir par tradīciju vai kāda medija izdomātu tematisko dienu, nevis par valsts noteiktu datumu.

Godīgi par robežām

Angliski veidotie „šajā dienā vēsturē“ saraksti ir sastādīti amerikāņu auditorijai, tāpēc tajos dominē ASV tiesu spriedumi, noziegumi un sporta rekordi, bet trūkst Baltijas notikumu. Tie nav uzticams avots arī detaļās: datumi tur bieži attiecas uz sprieduma pasludināšanu, nevis notikumu, vai uz vietējo laika joslu.

Ja datums ir vajadzīgs juridiskam mērķim, piemēram, mantojuma vai īpašuma tiesību pierādīšanai, ar interneta hronoloģiju nepietiek: vajadzīga arhīva izziņa, bet strīda gadījumā arī zvērināts advokāts vai notārs. Ģenealoģijas jautājumos ātrāk tiek galā, konsultējoties ar arhīva speciālistu, nevis mēģinot pašam salikt kalendāru.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti