TJG Online
Vēsture un valdība

17. septembris 1939: iebrukums Polijā

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

1939. gada 17. septembrī Sarkanā armija iegāja Polijas austrumu daļā, kamēr valsts jau divas nedēļas atvairīja Vācijas uzbrukumu. Baltijas valstīm tas nozīmēja, ka Molotova un Ribentropa pakta slepenais protokols tiek izpildīts praksē, un jau nākamajās nedēļās sekoja spiediens arī uz Latviju.

Otrais pasaules karš Eiropā sākās 1939. gada 1. septembrī ar Vācijas uzbrukumu Polijai. Septembra vidū Polijas armija vēl turējās, bet 17. septembrī no austrumiem tajā iegāja Padomju Savienības karaspēks, pamatojot to ar Polijas valsts sabrukumu. Polijas valdība devās trimdā, un valsts teritorija tika sadalīta starp abām lielvarām atbilstoši augustā noslēgtajai vienošanās.

Slepenais protokols pie 1939. gada 23. augusta līguma sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās. Pēc sākotnējās redakcijas un tās vēlākiem grozījumiem Igaunija, Latvija un Lietuva nonāca padomju ietekmes sfērā. Šo dokumentu esamību PSRS noliedza gandrīz piecdesmit gadus, un to publiska atzīšana astoņdesmito gadu beigās kļuva par vienu no svarīgākajiem argumentiem Baltijas neatkarības atjaunošanas kustībā, tostarp 1989. gada Baltijas ceļā.

Latvijai sekas iestājās ātri. Jau 1939. gada rudenī Maskava izvirzīja prasību noslēgt savstarpējās palīdzības līgumu, kas paredzēja padomju militāro bāzu izvietošanu Latvijas teritorijā; līdzīgi līgumi tika uzspiesti arī Igaunijai un Lietuvai. Tā paša rudens notikums bija Latvijas vāciešu izceļošana pēc Vācijas aicinājuma, kas dažu mēnešu laikā pārtrauca vairākus gadsimtus ilgu kopienas klātbūtni valstī.

Šie soļi sagatavoja 1940. gada vasaru. Kad 1940. gada jūnijā sekoja ultimāts un okupācija, padomju karaspēks jau atradās valsts teritorijā, un pretestības iespējas bija minimālas. Tāpēc 1939. gada rudens notikumus nevar skatīt atsevišķi no 1940. gada jūnija: tā ir viena secīga notikumu ķēde, kurā katrs solis sašaurināja Latvijas rīcības brīvību.

Vēsturiskajā izpratnē svarīgi ir arī tas, ka pēc kara šie notikumi tika pasniegti pilnīgi pretēji. Padomju vēstures mācībā 1939. gada septembris tika aprakstīts kā atbrīvošanas gājiens, bet 1940. gada notikumi kā brīvprātīga pievienošanās. Mūsdienu Latvijas un starptautiskajā vēstures literatūrā šie apgalvojumi ir atspēkoti, balstoties uz dokumentiem, kas kļuva pieejami pēc PSRS sabrukuma.

Ja rakstāt darbu par šo tēmu, ir divas tipiskas kļūdas. Pirmā ir jaukt Vācijas un Padomju Savienības uzbrukumu datumus un pieņemt, ka abas valstis rīkojās neatkarīgi viena no otras; dokumenti liecina par saskaņotību. Otrā ir izmantot interneta apkopojumus, kuros notikumu hronoloģija pārņemta no padomju laika izdevumiem, ar visiem tā laika formulējumiem.

Kā šie notikumi saistās ar Latvijas šodienu

No 1939. un 1940. gada notikumu prettiesiskuma izriet Latvijas valsts nepārtrauktības princips, uz kura balstās neatkarības atjaunošana 1990. gadā. Tas ietekmē arī pilsonības jautājumus, īpašumu atjaunošanu un attieksmi pret okupācijas perioda dokumentiem.

Praktiski tas nozīmē, ka mantojuma vai īpašuma lietās dokumenti, kas izdoti pēc 1940. gada jūnija, var tikt vērtēti citādi nekā pirmskara dokumenti, un šādos jautājumos vajadzīga jurista konsultācija.

Kur meklēt avotus

Tā laika laikrakstus var lasīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētās periodikas portālā, kur redzams, kā notikumus atspoguļoja Latvijas prese pirms cenzūras ieviešanas. Arhīva dokumenti pieejami Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Starptautiskā konteksta izpratnei noder vēstures pētnieku publikācijas un muzeju ekspozīcijas; ar vienu enciklopēdijas šķirkli šajā tēmā nepietiek, jo notikumu vērtējums dažādās valstīs joprojām atšķiras.

Meklējot informāciju svešvalodās, ņemiet vērā, ka daudzos angliski rakstītos apskatos Baltijas valstu liktenis 1939. gada rudenī ir pieminēts tikai garāmejot. Pilnīgāku ainu dod Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēsturnieku kopīgie pētījumi, kas balstīti arī Krievijas arhīvos pieejamajos dokumentos.

Atceres dienas rudenī

Latvijas kalendārā rudenī ir vairākas atceres dienas, tostarp Lestenes un citu piemiņas vietu pasākumi, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena novembrī un Lāčplēša diena. Precīzu sarakstu nosaka likums par svētku, atceres un atzīmējamām dienām.

Ja plānojat pasākumu ar valsts karoga izmantošanu, karoga lietošanas kārtība un sēru noformējuma prasības jāpārbauda normatīvajos aktos, jo par to neievērošanu var iestāties administratīvā atbildība.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti