TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 19. augustā? Augusta pučs un citi notikumi

Īsā atbilde

Latvijai svarīgākais 19. augusta notikums ir 1991. gada pučs Maskavā, kad tā sauktā Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja mēģināja gāzt Mihailu Gorbačovu. Trīs dienās pučs izgāzās, un tieši tas ļāva Latvijai 21. augustā pārtraukt pārejas periodu un pilnībā atjaunot valstisko neatkarību.

19. augusta rītā Maskavā paziņoja, ka Gorbačovs veselības stāvokļa dēļ nevar pildīt pienākumus; patiesībā viņš tika izolēts vasarnīcā Krimā. Rīgā šīs dienas nozīmēja atgriešanos pie janvāra scenārija: OMON ieņēma vairākus objektus, tostarp saistītus ar raidorganizācijām, un pie Augstākās Padomes atkal parādījās barikādes. Puča vadītāji rīkojās neizlēmīgi, armija tos neatbalstīja vienoti, un 21. augustā viss bija beidzies.

Latvijai sekas bija tūlītējas. 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, kas atcēla 1990. gada 4. maija deklarācijā paredzēto pārejas periodu. Pēc tam strauji sekoja starptautiskā atzīšana, ko pirmā no valstīm atjaunoja Islande, un jau septembrī Latvija kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsti.

Pasaules vēsturē 19. augustā notikuši arī citi zīmīgi notikumi. 1934. gadā Vācijā referendumā apstiprināja valsts vadītāja un kanclera amata apvienošanu Ādolfa Hitlera rokās, kas pabeidza diktatūras juridisko noformēšanu pēc prezidenta Hindenburga nāves. 1942. gadā notika neveiksmīgais sabiedroto desants Djepā Francijā, kura rūgtā pieredze vēlāk tika izmantota, plānojot Normandijas operāciju. 1960. gadā Maskavā par spiegošanu notiesāja amerikāņu izlūklidmašīnas pilotu Frensisu Gariju Pauersu, kuru pēc diviem gadiem apmainīja pret padomju izlūku.

Šajā datumā ir arī vieglāki notikumi: 1964. gadā grupa The Beatles Sanfrancisko sāka savu pirmo ASV turneju, bet 1919. gadā Afganistāna atguva pilnīgu neatkarību no Lielbritānijas ietekmes ārlietās, un šī diena tur joprojām ir valsts svētki. 1987. gadā Lielbritānijā notika Hangerfordas slaktiņš, pēc kura valsts būtiski pastiprināja šaujamieroču kontroli.

Ko latvieši visbiežāk sajauc: 4. maijs un 21. augusts

Abi datumi attiecas uz neatkarības atjaunošanu, bet tie nav viens un tas pats. 1990. gada 4. maija deklarācija atjaunoja Satversmes darbību daļēji un noteica pārejas periodu, kurā Latvija formāli vēl atradās Padomju Savienības sastāvā un risināja sarunas. 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums šo pārejas periodu atcēla, un no tā brīža neatkarība bija pilnīga un beznosacījuma.

Tests, kas to palīdz atcerēties: ja jautājums ir par pasludināšanu, atbilde ir 4. maijs. Ja jautājums ir par faktisko atgūšanu, atbilde ir 21. augusts. Praktiskā atšķirība redzama kalendārā: 4. maijs ir oficiāla svētku diena, bet 21. augusts ir atceres diena bez brīvdienas.

Abu dokumentu teksti ir publiski pieejami likumi.lv, un tos ir vērts izlasīt, jo tie ir īsi. Daudzi strīdi par to, kas tieši notika 1990. un 1991. gadā, izbeidzas pēc piecu minūšu lasīšanas.

Kāpēc puča izgāšanās bija izšķirošā

Līdz 1991. gada augustam rietumvalstis ar Baltijas neatkarības atzīšanu vilcinājās, jo negribēja sagraut Gorbačovu, kuru uzskatīja par labāko iespējamo sarunu partneri. Pučs šo argumentu iznīcināja: kļuva skaidrs, ka centra reformas kursu neaizsargā pat paša centra spēka struktūras.

Tas ir labs piemērs tam, kā vēsturē izšķir nevis lielās deklarācijas, bet konkrētu dienu politiskā aritmētika. Ja pučs būtu izdevies, dokumentu teksti Rīgā būtu palikuši tie paši, bet to sekas būtu bijušas pavisam citas.

Kā pārbaudīt konkrētas dienas notikumus

Par 1991. gada augustu Latvijā ir pieejami gan dokumenti, gan laikabiedru liecības, un šī perioda prese jau bija brīva, tāpēc avīžu raksti ir izmantojami avoti. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētie izdevumi ļauj šīs dienas izlasīt tā, kā tās izskatījās tobrīd.

Godīgs ierobežojums: dienas notikumu saraksti pēc savas dabas ir nejaušs sakritību apkopojums. Tie neizskaidro cēloņus un mēdz pārnest interneta kļūdas no vienas vietnes uz otru, īpaši gadu skaitļos. Ja datums ir svarīgs, tas jāpārbauda divos savstarpēji neatkarīgos avotos.

Ja meklējat notikumu, kas attiecas uz konkrētu cilvēku vai ģimeni, dienas saraksti nepalīdzēs vispār. Tādos gadījumos jāvēršas Latvijas Nacionālajā arhīvā, kur pieejami gan baznīcu grāmatu, gan padomju perioda dokumentu meklēšanas rīki.

Avoti