TJG Online
Vēsture un valdība

2. marts vēsturē: nozīmīgākie notikumi

Īsā atbilde

2. martā 1969. gadā Tulūzā pirmo reizi pacēlās Konkorda, 1807. gadā ASV prezidents parakstīja likumu, kas aizliedza vergu ievešanu no Āfrikas, 1919. gadā Maskavā sanāca Kominternes dibināšanas kongress, bet 1956. gadā neatkarību atguva Maroka. Kopīgais visiem šiem notikumiem ir tas, ka to sekas iestājās krietni vēlāk nekā pats datums.

Konkordas prototipa pirmais lidojums 1969. gada 2. martā ilga dažas minūtes un noritēja mazā ātrumā, taču tas bija Eiropas rūpniecības politiskais paziņojums: Francija un Lielbritānija spēj kopīgi uzbūvēt virsskaņas pasažieru lidmašīnu. Padomju Tu-144 bija pacēlies dažus mēnešus agrāk, decembra beigās, tāpēc apgalvojums, ka Konkorda bija pirmā virsskaņas pasažieru lidmašīna gaisā, ir neprecīzs. Komerciālie lidojumi abām mašīnām sākās vēl pēc vairākiem gadiem, un tieši ekonomika, nevis tehnika, galu galā izšķīra projekta likteni.

1807. gada 2. martā ASV tika parakstīts likums, kas aizliedza jaunu paverdzināto cilvēku ievešanu no Āfrikas, taču tas stājās spēkā tikai nākamā gada 1. janvārī. Pats vergu turēšanas institūts netika skarts, un iekšējā tirdzniecība ar ASV dzimušiem cilvēkiem turpinājās vēl gandrīz sešdesmit gadus. Šis ir mācību piemērs tam, ka aizliegums importēt un aizliegums pašai praksei ir divas dažādas lietas.

1919. gada 2. martā Maskavā sāka darbu Komunistiskās internacionāles dibināšanas kongress. Latvijai tas nav abstrakts notikums: tieši tajā ziemā lielākajā daļā Latvijas teritorijas darbojās Pētera Stučkas vadītā padomju vara, kas tika sakauta 1919. gada laikā. Kominternes izveide nozīmēja, ka revolūcijas eksports kļuva par organizētu ārpolitikas instrumentu, un tas noteica Baltijas valstu drošības apsvērumus visu starpkaru periodu.

Tehnikas vēsturē ar šo datumu saista arī kompaktdisku atskaņotāju nonākšanu ASV tirgū 1983. gadā. Digitālā skaņas ieraksta pāreja no Japānas uz pārējo pasauli notika dažu gadu laikā, un tieši tas padarīja kompaktdisku par pirmo masveida digitālo nesēju mājsaimniecībās, ilgi pirms interneta.

Vai 2. marts ir Latvijas atceres diena

Nav. Latvijā atzīmējamo dienu sarakstu nenosaka tradīcija vai interneta kalendārs, bet likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kuru groza Saeima. Tajā ir trīs atšķirīgas kategorijas: svētku dienas, kas ir brīvdienas, atceres dienas un atzīmējamās dienas, kas brīvdienas nav.

Praktiskā kārtula: ja kāds apgalvo, ka konkrētā diena ir valsts atceres diena, to var pārbaudīt vienā minūtē, atverot šā likuma aktuālo redakciju likumi.lv. Tas pats avots pasaka, kurās dienās Latvijas valsts karogs izliekams sēru noformējumā, un tā ir atsevišķa lieta no brīvdienām.

Slazds, kas marta sākumā atkārtojas katru gadu

Daudzi atceras, ka pulksteni pārgriež „marta sākumā", un tas rada nokavētas tikšanās un lidojumus. Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā agrā rīta stundā, nevis mēneša sākumā, un atgriešanās ziemas laikā ir oktobra pēdējā svētdienā.

Diskusija par sezonālās laika maiņas atcelšanu ES ir notikusi, bet vienotu lēmumu, kas to praktiski izbeigtu, dalībvalstis nav ieviesušas, tāpēc maiņa turpinās. Pirms plānot kaut ko, kas šķērso šo nedēļas nogali, konkrētā gada datums jāpārbauda kalendārā, nevis jāpaļaujas uz atmiņu.

Ar ko 2. martu jauc

Latvijas vēstures kontekstā 2. martu visbiežāk jauc ar 3. martu. 1918. gada 3. martā tika parakstīts Brestļitovskas miera līgums, ar kuru Padomju Krievija atteicās no varas pār Kurzemi un Vidzemi par labu Vācijai. Tas ir tiešs Latvijas valstiskuma priekšvēsturē ietilpstošs notikums, atšķirībā no 2. marta notikumiem.

Tests ir vienkāršs: ja teikumā parādās Brestļitovska, datums ir 3. marts. Ja parādās Komintern, tad 2. marts.

Cik uzticami ir šādi datumu saraksti

Populārie „kas notika šajā dienā" saraksti pārsvarā ir tulkojumi no angļu valodas un tāpēc satur amerikāņu un britu notikumu pārsvaru, dažkārt arī pārrakstīšanas kļūdas skaitļos. Skaitļus, summas un upuru skaitu no tiem nevajadzētu pārņemt bez pārbaudes.

Ja datums vajadzīgs publikācijai vai pasākumam, pirmavots jāmeklē attiecīgās valsts arhīvā vai institūcijas mājaslapā. Latvijas notikumiem to var izdarīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajā presē, kur redzams, kā notikumu aprakstīja tā laika avīze.

Avoti