TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 26. oktobrī?

Īsā atbilde

Latvijā 26. oktobris nav ne svētku, ne atceres, ne karoga diena, tāpēc vietējā kalendārā tas ir parasts datums. Pasaules vēsturē uz šo dienu krīt vairāki labi dokumentēti notikumi, un zemāk ir arī tas, kā pārbaudīt, kas tieši šajā datumā notika Latvijā.

1955. gadā Austrijas parlaments pieņēma likumu par pastāvīgu neitralitāti, un kopš tā laika 26. oktobris ir Austrijas valsts svētku diena. Datums ir tieši saistīts ar okupācijas karaspēka izvešanas pabeigšanu pēc Valsts līguma, un neitralitātes statuss noteica Austrijas ārpolitiku visu aukstā kara laiku.

1863. gadā Londonā tika nodibināta Anglijas Futbola asociācija, un no tās sanāksmēm izauga vienotie futbola noteikumi. No šī datuma sākas mūsdienu futbola kā organizēta sporta vēsture, tāpēc to piemin visā pasaulē, arī Latvijā.

1994. gadā Izraēla un Jordānija parakstīja miera līgumu, izbeidzot gadu desmitiem ilgušo kara stāvokli. 2001. gadā ASV prezidents parakstīja tā saukto PATRIOT likumu, kas pēc 11. septembra uzbrukumiem būtiski paplašināja drošības iestāžu pilnvaras un uz gadiem ilgi kļuva par galveno atskaites punktu strīdā starp drošību un privātumu.

1881. gadā Arizonas pilsētiņā Tumbstounā notika slavenā apšaude pie OK Corral, kas vēlāk kļuva par vienu no Amerikas Rietumu mītiem, un 2002. gadā ar īpašo vienību sturmu beidzās ķīlnieku sagrābšana Maskavas Dubrovkas teātrī, kur lielākā daļa upuru gāja bojā lietotās gāzes dēļ.

Kā uzzināt, kas šajā datumā notika Latvijā

Vispraktiskākais rīks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto periodisko izdevumu krājums. Tur var atvērt konkrētā datuma laikrakstu un izlasīt tieši to, ko cilvēki tajā rītā lasīja, ar sludinājumiem, laikapstākļiem un vietējām ziņām. Tas ir bez maksas un ar pilnteksta meklēšanu, tāpēc der gan skolas darbam, gan dzimtas vēstures pētīšanai.

Dokumentiem, nevis presei, jāvēršas Latvijas Nacionālajā arhīvā. Baznīcu grāmatas un dzimtsarakstu ieraksti ļauj pārbaudīt konkrētu dzimšanas, laulības vai miršanas datumu, un liela daļa ir digitalizēta un pieejama tiešsaistē.

Šī pieeja ir daudz drošāka nekā populārie „šajā dienā vēsturē" saraksti, kas lielākoties tiek pārkopēti no angļu valodas avotiem, ir stipri amerikāniski un mēdz saturēt kļūdas tieši datumos.

Slazds: divi kalendāri un divi datumi

Tā ir visbiežākā kļūda, kas Latvijas vēstures datumos rada apjukumu. Krievijas impērija līdz 1918. gada februārim lietoja Jūlija kalendāru, kas divdesmitajā gadsimtā no Gregora kalendāra atpalika par trīspadsmit dienām, bet deviņpadsmitajā gadsimtā par divpadsmit. Tāpēc vecākos dokumentos un laikrakstos viens un tas pats notikums parādās ar diviem datumiem.

Praktiski tas nozīmē: ja atrodat ierakstu par notikumu pirms 1918. gada, vispirms jānoskaidro, pēc kura kalendāra datums norādīts. Dzimšanas datums, kas ģimenes tradīcijā tiek svinēts vienā dienā, arhīva ierakstā var būt ar divu nedēļu atšķirību, un tā nav kļūda, bet kalendāra maiņa.

Otrs, mazāks slazds: oktobra pēdējā svētdienā Latvijā notiek pāreja uz ziemas laiku, un dažos gados tā iekrīt tieši 26. oktobrī. Ja vecākā dokumentā vai ierakstā par šo datumu redzat neatbilstošu laiku, tas var būt vienkāršs stundas pārbīdes jautājums.

Svētku diena, karoga diena, vārdadiena: kā atšķirt

Latvijā šie trīs jēdzieni tiek jaukti pastāvīgi. Svētku un atceres dienas ir noteiktas ar likumu, un tikai daļa no tām ir brīvdienas. Karoga dienas nozīmē pienākumu izkārt valsts karogu, un daļā no tām karogs izkarams sēru noformējumā. Vārdadiena nav juridiska kategorija vispār, un vārdadienu kalendārs ir tradīcija, kuras grozījumus saskaņo valodas speciālisti.

Tests ir vienkāršs: ja jautājums ir, vai jāiet uz darbu, jāskatās likumā noteiktās svētku dienas. Ja jautājums ir, vai jāizkar karogs, jāskatās karoga dienu saraksts. 26. oktobris nav nevienā no šiem sarakstiem.

Latvijas rudens galvenās datumu atsauces ir novembrī: 11. novembris kā Lāčplēša diena un 18. novembris kā Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Tieši tāpēc oktobra beigas Latvijas kalendārā ir salīdzinoši klusas.

Godīgi par šāda saraksta robežām

Jebkurš datuma saraksts ir izvēle, nevis fakts. Katrā dienā ir noticis bezgalīgi daudz, un tas, kas nonāk sarakstā, atspoguļo sastādītāja valodu, valsti un interesi. Tāpēc divi saraksti par vienu datumu var neatkārtot nevienu notikumu.

Ja vajadzīgs precīzs datums konkrētam notikumam, nevis vispārējs iespaids, vienīgais drošais ceļš ir primārais avots: arhīva dokuments, tā laika prese vai iestādes oficiālā publikācija. Otršķirīgos apkopojumos datumu kļūdas ceļo gadiem, jo viens teksts pārraksta otru.

Avoti